Lidojošs putns daudzejādā ziņā ir līdzīgs lidmašīnai. Tam ir korpuss - viduklis, nesējplaknes - spārni, stūre - aste, lidojumā ievelkamas šasijas (piezemēšanās ierīces) – kājas.

Lidojumā galvenā nozīme ir spārniem, uz kuriem atrodas vislielākās, elastīgākās un izturīgākās kontūrspalvas - lidspalvas. Tās veido spārnu nesējvirsmu, tā plakni, kas notur putnu gaisā. Lidspalvām, kuras atrodās spārna galā un ir piestiprinātas pie plaukstas kauliem (tās sauc par 1 pakāpes lidspalvām), lidojuma laikā ir lidmašīnas propelleru loma. Tās radas spēku, kas grūž putnu uz priekšu.

Lai lidotu, putnam ir nepieciešams noteikts kustības sākuma ātrums. Šo ātrumu tas iegūst, ieskrienoties pirms pacelšanās vai metoties gaisā no paaugstinājuma (no koka vai klints), vai palecoties uz vietas. Lielie putni pa tam bieži izmanto pretvēja spēku.

Putna astē atrodās vēdekļveidīgi sakārtotas lielas kontūrspalvas - stūresspalvas. Tās regulē lidojuma virzienu, un tām ir liela nozīme piezemējoties. Kad putns nolaižas, tas bremzē ar spārniem un izplestu asti.