Ekoloģiskā nozīme.

Parastās vardes, tāpat kā citi abinieku klases pārstāvji ieņem nozīmīgu vietu ekosistāmā, jo ātri vairojas, populācija ik gadus strauji uzkrāj biomasu, pārtiek no dažādu grupu bezmugurkaulniekiem, ko patērē lielos daudzumos.
Īpašu vietu ieņem kurkuļi. Katru pavasari tie masveidīgi atrodami ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni. Kurkuļi pārsvarā pārtiek no augu valsts barības, sevišķi aļģēm, un or ļoti rijīgi. Pēc straujās attīstības kurkuļi masveidā atstāj ūdenstilpes, pārnesot lielu organisko vielu daudzumu uz sauszemi, kur vairākumu no tiem apēd lielāki un mazāki plēsēji. Tas ir nozīmīgs vielas un enerģijas ceļš no ūdens ekosistēmām (kas mūsu klimata apstākļos ir ļoti ražīgas) uz sauszemi. (Vilnītis, 1999)
Paši pieaugušie īpatņi ir nozīmīgs iztikas avots plēsīgiem dzīvniekiem. Ziemā parastās vardes ir ūdru un ūdeļu pamatbarība. Tāpat šajā periodā ar tām barojas plēsīgās zivis - sami, vēdzeles, asari, foreles un līdakas. Bez ūdriem un ūdelēm, kuriem vasarā tās sastāda apmēram trešdaļu ēdienkartes, tās labprāt ēd eži, jenotsuņi, seski, āpši, lapsas, meža caunas, sermuļi, zebiekstes, atsevišķos gadījumos - meža cūkas, vilki un citi zīdītāji - gados, kad šo zvēru pamatbarības daudzums kādu iemeslu dēļ samazinās.
No putniem ar pieaugušām vardēm barojas baltais un melnais stārķis, zivju gārņi, dumpji, dažas zosveidīgo un kaijveidīgo putnu sugas, vārnveidīgie. Gados, kad trūkst grauzēju, vardes sastāda 70% klijānu laupījuma. Pavasaros, iekams lapseņu un kameņu ligzdās vēl nav ķīķa jeb lapseņu klijāna barībai noderīgo kāpuru, arī šo putnu no bada nāves glābj vardes, jo gandrīz neko citu šis putns nav spējīgs noķert. Varžu ķeršanā reizēm specializējas arī kukaiņu piekūns un mazais ērglis, kuri tās piegādā saviem mazuļiem. Naktīs vardes intensīvi tvarsta pūčveidīgie putni.(Tīrmanis, 1990)

[Atpakaļ]