Parastās vardes, tāpat kā citi abinieku klases pārstāvji ieņem
nozīmīgu vietu ekosistāmā, jo ātri vairojas, populācija ik gadus strauji uzkrāj
biomasu, pārtiek no dažādu grupu bezmugurkaulniekiem, ko patērē lielos daudzumos.
Īpašu vietu ieņem kurkuļi. Katru pavasari tie masveidīgi atrodami ūdenstilpēs ar
stāvošu ūdeni. Kurkuļi pārsvarā pārtiek no augu valsts barības, sevišķi
aļģēm, un or ļoti rijīgi. Pēc straujās attīstības kurkuļi masveidā atstāj
ūdenstilpes, pārnesot lielu organisko vielu daudzumu uz sauszemi, kur vairākumu no tiem
apēd lielāki un mazāki plēsēji. Tas ir nozīmīgs vielas un enerģijas ceļš no
ūdens ekosistēmām (kas mūsu klimata apstākļos ir ļoti ražīgas) uz sauszemi.
(Vilnītis, 1999)
Paši pieaugušie īpatņi ir nozīmīgs iztikas avots plēsīgiem dzīvniekiem. Ziemā
parastās vardes ir ūdru un ūdeļu pamatbarība. Tāpat šajā periodā ar tām barojas
plēsīgās zivis - sami, vēdzeles, asari, foreles un līdakas. Bez ūdriem un ūdelēm,
kuriem vasarā tās sastāda apmēram trešdaļu ēdienkartes, tās labprāt ēd eži,
jenotsuņi, seski, āpši, lapsas, meža caunas, sermuļi, zebiekstes, atsevišķos
gadījumos - meža cūkas, vilki un citi zīdītāji - gados, kad šo zvēru pamatbarības
daudzums kādu iemeslu dēļ samazinās.
No putniem ar pieaugušām vardēm barojas baltais un melnais stārķis, zivju gārņi,
dumpji, dažas zosveidīgo un kaijveidīgo putnu sugas, vārnveidīgie. Gados, kad trūkst
grauzēju, vardes sastāda 70% klijānu laupījuma. Pavasaros, iekams lapseņu un kameņu
ligzdās vēl nav ķīķa jeb lapseņu klijāna barībai noderīgo kāpuru, arī šo putnu
no bada nāves glābj vardes, jo gandrīz neko citu šis putns nav spējīgs noķert.
Varžu ķeršanā reizēm specializējas arī kukaiņu piekūns un mazais ērglis, kuri
tās piegādā saviem mazuļiem. Naktīs vardes intensīvi tvarsta pūčveidīgie
putni.(Tīrmanis, 1990)
[Atpakaļ]