Pamodušās no ziemas guļas uzreiz pēc sniega kušanas, parastās
vardes tūlīt dodas uz nārsta vietām. Tikai īsajā nārsta periodā ("10.04 -
1.05) un ziemošanas laikā parastā varde sastopama ūdenī. Nārsto jebkurā
ūdenstilpē ar stāvošu ūdeni; nav pārāk izvēlīga pret ūdens kvalitāti.
Tēviņiem raksturīga riesta "dziedāšana", balsi pastiprina iekšējie
rezonatori. (Vilnītis,1999)
Nārstojošiem parasto varžu tēviņiem mugurpuse ir nedaudz pelēcīgāka, vēderpuse -
dzeltenāka nekā mātītēm, kas ieguvušas sārtu nokrāsu. (Tīrmanis,1990)
Apaugļošanās ir ārēja - ikrus aplej ar spermatozoīdus saturošu šķidrumu. Pirms
nārsta tēviņš apskauj mātīti zem priekškājām no mugurpuses un sēž tai mugurā
visu nārsta laiku - šo pozu sauc par ampleksu. Mātītes saturēšanu tēviņiem
atvieglo tā saucamās dzimumtulznas - tumši brūni vai melni raupjas ādas pauguriņi,
kas vairošanās periodā tiem attīstās uz priekškājām pie īkšķiem.
Viena mātīte atkarībā no vecuma iznērš 650 - 1400 ikru. Ikru kamoli otrajā dienā
uzpeld ūdens virspusē, kur turpinās to attīstība.(Vilnītis,1999)
[Atpakaļ]