Iestājoties aukstam laikam vardes kļūst mazkustīgas un
nepieciešamība uzņemt barību tām samazinās. Ziemas guļas laikā tās praktiski
pārtrauc baroties.Tomēr, lai arī ziemojošu abinieku vielmaiņa ir maksimāli
palēnināta, pilnīgi pārtraukta tā netiek, tāpēc jau rudens periodā dzīvnieku
organisms sāk gatavoties ziemas guļai: ādā pieaug funkcionējošu kapilāru skaits,
paaugstinās hemoglobīna spēja piesaistīt skābekli, aknās uzkrājas glikogēna
rezerves, pazeminās nervu kairināmība un vadāmība, samazinās ūdens izdalīšanās
caur nierēm. Ziemas guļas laikā abiniekiem apstājas šūnu dalīšanās process. Pat
ja ziemojošs dzīvnieks tiek pārvietots siltumā un piespiests kustēties un kurkstēt,
šūnu dalīšanās vienalga nenotiek. Tā atsākas tikai pavasarī.
Parastās vardes ziemošanas vietās pulcējas vēlu - kad minimālā gaisa temperatūra
pazeminās līdz +5° - 3°C. Ūdens temperatūra šajā laikā ir augstāka par gaisa
temperatūru. Kukaiņu skaits mežos un pļavās jūtami samazinājies, bet barībai
noderīgu ūdens sīkbūtņu vēl ir daudz, kas arī zināmā mērā ietekmē
dzīvesvietas maiņu. Uz nākamajām ziemošanas vietām attiecīgā apvidus vardes sāk
pārvietoties apmēram vienlaicīgi, tāpēc rudeņos novērojamas to masveida
migrācijas. Tās gan ir īslaicīgas - ilgst tikai 3 - 4 dienas.
Par parasto varžu patvērumu ziemā var kļūt jebkura līdz dibenam neaizsalstoša
ūdenstilpe, taču priekšroka tiek dota nelielām upītēm vai strautiem ar strauji
tekošu ūdeni, ja vien to grunts nav pārāk akmeņaina. Dažreiz ziemo arī dziļākos
notekgrāvjos un kūdras purvos. Samērā maz parasto varžu ziemo lielās upēs vai
ezeros bez caurteces. Ziemojot šādās ūdenstilpēs, vardes cenšas uzturēties
neaizsalstošu noteku vai avotu tuvumā, kur labāka ūdens aerācija un mazāka kaitīgo
gāzu koncentrācija. Parasti ziemo daži desmiti īpatņu kopā, bet reizēm vienuviet
var salasīties vairāki simti varžu. Tās novietojas vai nu vienkārši uz ūdenstilpes
dibena vai zem akmeņiem, pārkareniem krastiem, vai augājā. Parastās vardes nemēdz
ierakties dūņās.
Nekustīgie dzīvnieki ieņēmuši raksturīgu pozu: ar izvērstām priekškājām vardes
aizsegušas galvu, pakaļkājas saliektas un piekļautas vēderam.Taču dažreiz var
ieraudzīt arī nepārtraukti kustošu dzīvnieku mudžekli: lēni airējoties ar kājām
tie cenšas ieņemt pēc iespējas drošāku vietu. Ja varžu barā iekļūst kāds
bezmugurkaulnieks, tas var tikt apēsts. Dažu ziemojošu parasto varžu kuņģos atrastas
arī augu daļiņas un ādas maiņas laikā pašu nomestās ādas gabaliņi. Parastās
vardes ir vienīgie Latvijas abinieki, kas ziemas laikā var saglabāt zināmu aktivitāti
- spēju pārvietoties un uzņemt barību.
[Atpakaļ]