Grīnis (Gs) – Callunoso-sphagnosa
Sākotnēji grīnis aprakstīts kā lokāli (Grīņu rezervāta teritorijā) sastopams īpatnējs priežu meža tips, kas veidojies nabadzīgā smilts augsnē regulāru meža ugungrēku ietekmē. Patlaban par grīni tiek uzskatīti visnabadzīgākie slapjaiņu rindas meži (pārpurvoti sili), kas sastopami visā Latvijas teritorijā.
Augsne. Atkārtotās meždegās degradēta periodiski pārmitra smilts augsne. Bieži veidojas blīvs ortšteins. Cilmiezi veido nabadzīga kvarca smilts.
Kokaudze. V bonitātes priežu audzes, parasti ar zemu biezību. Dažkārt veidojas mazvērtīgas bērzu audzes.
Pamežs. Nav vai vietām reti kadiķi.
Zemsega. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvā dominē virši. Bieži sastopami arī vaivariņi (Ledum palustre), zilenes (Vaccinium uliginosum), molīnijas (Molinia coerulea). Grīņu rezervāta apkaimē raksturīgas Grīņu sārtenes (Erica tetralix).
Sūnu stāvā visvairāk ir sfagnu (Sphagnum sp.). Uz ciņiem aug rūsaines, divzobes un kladonijas.
Atjaunošanās. Izcirtumi un degumi aizze ar viršiem. No pioniersugām parasti ieviešas bērzs. Priedes atjaunošanās noris ļoti lēni.