Slapjais damaksnis (Dms) – Myrtilloso-sphagnosa
Augsne. Dziļi podzolēta smilts ar māla paslēni vai mālsmilts augsne. Parasti glejota vai ar ortšteinu. Virskārtā 10–30 cm biezs jēlkūdras slānis.
Kokaudze. III bonitātes priežu audzes. Bieži ir bērzu piemistrojums un mazražīgs egļu otrais stāvs. Nereti sastopams arī bērzu vai egļu Dms.
Pamežs. Rets vai vidēji biezs. Biežāk sastopami krūkļi, retāk paegļi un pelēkie kārkli (Salix cinerea).
Zemsega. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvā pārsvarā mellenes, brūklenes, molānijas, liektās sariņsmilgas, nārbuļi (Melampyrum pratense), zeltenes (Lysimachia vulgaris).
Sūnu stāvā parasti sfagni un lāčsūnas. Uz ciņiem rūsaines un divzobes.
Atjaunošanās. Saze galvenokārt graudzāles. Strauji atjaunojas bērzs. Priede atjaunojas lēni un nevienmērīgi. Otro stāvu veido eglītes.
Ainava. Līdzenos, periodiski pārmitros vidēji auglīgās smilts nogulumos un viegli viļņaina reljefa ieplakās. Biežāk sastopams Viduslatvijas nolaidenumā, Austrumlatvijas zemienē un Piejūras zemienē.