Slapjā
gārša (Grs) Drypteriosa.
Augsne. Barības
vielām bagāta, parasti glejota. Mehāniskais sastāvs
dažāds, cilmiezis satur karbonātus. Virskārtā
1030 cm biezs vāji skāba trūda slānis.
Kokaudze. Parasti mistrotas
IIII bonitātes egļu, ošu, bērzu un melnalkšņu
audzes. Retumis sastopami ozoli.
Pamežs. Vidēji
biezs vai biezs. Biežāk sastopami krūkļi, ievas
(Prunus padus), zalktenes (Daphne mezereum), upenes (Ribes nigrum), kārkli.
Zemsega. Pārsvarā
platlapji un papardes, egļu audzēs ari mellenes un zaļsbenes.
Bieži sastopamas lēdzerkstes (Cirsium oleraceum), kaņepenes,
zirdzenes (Angelica silvestris), purenes (Caltha palustris) u. c.
Sūnu stāvs rets. Zem egļu
audzēm sūnu segums lielāks.
Atjaunošanās. Izcirtumi
aizze ar doņiem, grīšliem un platlapjiem. Strauji atjaunojas
bērzs un melnalksnis.
Ainava. Līdzenās,
karbonātus saturošās pamatmorēnās, retāk
baseinu nogulumos un palienās. Biežāk sastopama Ziemeļvidzemes
paaugstinājumā un Austrumlatvijas zemienē.