Slapjā gārša (Grs) – Drypteriosa.
Augsne. Barības vielām bagāta, parasti glejota. Mehāniskais sastāvs dažāds, cilmiezis satur karbonātus. Virskārtā 10–30 cm biezs vāji skāba trūda slānis.
Kokaudze. Parasti mistrotas I–III bonitātes egļu, ošu, bērzu un melnalkšņu audzes. Retumis sastopami ozoli.
Pamežs. Vidēji biezs vai biezs. Biežāk sastopami krūkļi, ievas (Prunus padus), zalktenes (Daphne mezereum), upenes (Ribes nigrum), kārkli.
Zemsega. Pārsvarā platlapji un papardes, egļu audzēs ari mellenes un zaļsbenes. Bieži sastopamas lēdzerkstes (Cirsium oleraceum), kaņepenes, zirdzenes (Angelica silvestris), purenes (Caltha palustris) u. c.
Sūnu stāvs rets. Zem egļu audzēm sūnu segums lielāks.
Atjaunošanās. Izcirtumi aizze ar doņiem, grīšliem un platlapjiem. Strauji atjaunojas bērzs un melnalksnis.
Ainava. Līdzenās, karbonātus saturošās pamatmorēnās, retāk baseinu nogulumos un palienās. Biežāk sastopama Ziemeļvidzemes paaugstinājumā un Austrumlatvijas zemienē.