Slapjais
mētrājs (Mrs) Vaccinioso-sphagnosa
Augsne. Periodiski pārmitra,
podzolēta smilts augsne. Reizēm tā ir glejota, bieži
ar ortšteinu. Virskārtā 1030 cm bieza jēlk;udras kārta.
Kokaudze. IV bonit?ātes
priežu audzes. Otrajā stāvā dažreiz egles
vai bērzi. Var veidoties arī mazvērtāgas bērzu
audzes.
Pamežs. Parasti
rets. Sastopami kadiķi, krūkļi, pabērzi, vilku
kārkli (Salix repens).
Zemsega. Sīkkrūmu
un lakstaugu stāvā parasti ir zilenes, vaivariņi, brūklenes,
mellenes, virši, vistenes (Empetrum nigrum), molānijas, dažādi
grīš'ļi.
Sūnu stāvā
pārsvarā sfagni, kā arī lāčsūnas.
Uz ciņiem rūsaines, divzobes un kladonijas.
Atjaunošanās. Izcirtumos
palielinās viršu un molāniju daudzums. Strauji atjaunojas bērzs.
Priede atjaunojas lēni un nevienmērīgi.
Ainava. Sastopams līdzenos,
periodiski pārmitros smilts sanesumos un viļņainās
kāpu ainavās. Biežāk sastopams Piejūras zemienē,
Ventas-Usmas ieplakā, Austrumlatvijas līdzenumā un Viduslatvijas
nolaidenumā.