Slapjais mētrājs (Mrs) – Vaccinioso-sphagnosa
Augsne. Periodiski pārmitra, podzolēta smilts augsne. Reizēm tā ir glejota, bieži ar ortšteinu. Virskārtā 10–30 cm bieza jēlk;udras kārta.
Kokaudze. IV bonit?ātes priežu audzes. Otrajā stāvā dažreiz egles vai bērzi. Var veidoties arī mazvērtāgas bērzu audzes.
Pamežs. Parasti rets. Sastopami kadiķi, krūkļi, pabērzi, vilku kārkli (Salix repens).
Zemsega. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvā parasti ir zilenes, vaivariņi, brūklenes, mellenes, virši, vistenes (Empetrum nigrum), molānijas, dažādi grīš'ļi.
Sūnu stāvā pārsvarā sfagni, kā arī lāčsūnas. Uz ciņiem – rūsaines, divzobes un kladonijas.
Atjaunošanās. Izcirtumos palielinās viršu un molāniju daudzums. Strauji atjaunojas bērzs. Priede atjaunojas lēni un nevienmērīgi.
Ainava. Sastopams līdzenos, periodiski pārmitros smilts sanesumos un viļņainās kāpu ainavās. Biežāk sastopams Piejūras zemienē, Ventas-Usmas ieplakā, Austrumlatvijas līdzenumā un Viduslatvijas nolaidenumā.