Slapjais vēris (Vrs) – Myrtillosoi-polytrichosa
Augsne. Diezgan bagāta glejota vai podzolēta mālsmilts, smilšmāla vai māla augsne, ar gleja vai ortšteina kārtu. Nesatur karbonātus. Virskārtā 10–30 cm bizs kūdras slānis.
Kokaudze. II–III bonitātes egļu audzes, ar apšu un melalkšņu, arī bērzu piemistrojumu. Bieži III bonitātes bērzu audzes, kā arī mazražīgas apšu un baltalkšņu audzes.
Pamežs. Rets vai vidēji biezs. Bieži sastopami krūkļi, retāk lazdas, pīlādzi, pelēkie kkārkli, pabērzi un nīkulīgi baltalkšņi.
Zemsega. Sīkkrūmu un lakstaugu stāvā pārsvarā mellenes, meža kosas, liektās sariņsmilgas, ciesas, grššļi, zeltenes, purva cietpienes (Crepis paludosa).
Sūnu stāvā sfagni un lāčsūnas. Uz ciņiem – rūsaines, stīvaines un divzobes.
Atjaunošanās. Aizzlumu veido doņi (Juncus sp.), grīšļi, graudzāles, kā arī platlapji. Strauji atjaunojas bērzs, retumis – apse vai baltalksnis. Egle atjaunojas lēni.
Ainava. Līdzenās, izskalotās pamatmorēns, retāk viļņaina reljefa ieplakās. Biežāk sastopams Ziemeļvidzemes paaugstinājumā, Austrumlatvijas zemienē un Viduslatvijas nolaidenumā.