Slapjais
vēris (Vrs) Myrtillosoi-polytrichosa
Augsne. Diezgan bagāta
glejota vai podzolēta mālsmilts, smilšmāla vai māla
augsne, ar gleja vai ortšteina kārtu. Nesatur karbonātus. Virskārtā
1030 cm bizs kūdras slānis.
Kokaudze. IIIII bonitātes
egļu audzes, ar apšu un melalkšņu, arī bērzu piemistrojumu.
Bieži III bonitātes bērzu audzes, kā arī
mazražīgas apšu un baltalkšņu audzes.
Pamežs. Rets vai
vidēji biezs. Bieži sastopami krūkļi, retāk
lazdas, pīlādzi, pelēkie kkārkli, pabērzi
un nīkulīgi baltalkšņi.
Zemsega. Sīkkrūmu
un lakstaugu stāvā pārsvarā mellenes, meža
kosas, liektās sariņsmilgas, ciesas, grššļi, zeltenes,
purva cietpienes (Crepis paludosa).
Sūnu stāvā sfagni un lāčsūnas.
Uz ciņiem rūsaines, stīvaines un divzobes.
Atjaunošanās. Aizzlumu
veido doņi (Juncus sp.), grīšļi, graudzāles, kā
arī platlapji. Strauji atjaunojas bērzs, retumis apse vai
baltalksnis. Egle atjaunojas lēni.
Ainava. Līdzenās,
izskalotās pamatmorēns, retāk viļņaina reljefa
ieplakās. Biežāk sastopams Ziemeļvidzemes paaugstinājumā,
Austrumlatvijas zemienē un Viduslatvijas nolaidenumā.