Augsne.
Cilmiezi un minerālaugsni
veido mālsmilts, smilšmāls vai retumis blīvs māls.
Augsne podzolēta, diezgan bagāta un dziļa (vidēji
60 cm), vietām ar rūsas (ortšteina) slāni. Jēltrūda
biezums apmēram 5 cm.
Kokaudze.
I bonitātes priežu audzes
ar egli, bērzu un apsi piemistrojumā. Iespējamas arī
minēto koku sugu tīraudzes.
Pamežs.
Vidēji biezs. Visbiežāk
sastopami pīlādži, lazdas un krūkļi (Frangula
alnus). Par pamežu uzskatāmi arī nīkulīgi
bērzi un alkšņi.
Zemsega.
Sīkkrūmu un lakstaugu
stāvā pārsvarā mellenes. Bieži arī
ērgļpapardes, zaķskābenes (Oxalis acetosella),
žagatiņas, kaulenes (Rubus saxatilis), zilās vizbulītes
(Hepatica nobilis), baltās vizbulītes (Anemone nemorosa), zemenes
(Fragaria vesca), maijpuķītes (Convallaria majalis), zemzālītes,
palēcītes, mūru mežsalāti (Mycelis muralis),
apdziras (Huperzia selago).
Sūnu stāvā
ļoti bieži sastopamas stāvaines un rūsaines.
Atjaunošanās.
Izcirtumos ieviešas viengadīgi
un divgadīgi lakstaugi kazrozes, parastās krustaines, Kanādas
jānīši, mazās skābenes, parastie un šķeltie
akļi (Galeopsis tetrahit, G. bifida). Pēc dažiem gadiem
blīvu sazēlumu veido graudzāles. No pameža krūmiem
reizēm sakuplo lazda. Parasti veidojas bērzu, retāk
egļu vai apšu audzes. Tikai retumis atjaunojas priede.
Ainava.
Parasti sastopams paugurainā
vai viegli viļņotā morēnu ainavā. Lielākās
platībās tas atrodams Austrumkursas un Ziemeļkursas augstienēs,
Viduslatvijas nolaidenumā un Ziemeļvidzemes paaugstinājumā.
atpakaļ