Augsne.
Mehāniskais
sastāvs dažāds, cilmiezis satur karbonātus. Augsnes
reakcija neitrāla vai vāji skāba. Virskārtā
labi sadalījies saldais trūds. Vielu aprite strauja.
Kokaudze.
I bonitātes
platlapju un egļu audzes, bieži ar mīksto lapu koku piemistrojumu.
Pamežs.
Biezs vai
vidēji biezs. Bieži sastopamas lazdas, krūmveida liepas,
pīlādži, sausserži, irbenes, blīgznas, krūkļi,
segliņi (Evonymus sp.).
Zemsega.
Lakstaugu
stāvā pārsvarā gārsas, dažādas
papardes, baltās vizbulītes, maijpuķītes, mežsalāti
(Mycelis muralis), čūskogas (Paris quadrifolia) u. c.
Sūnu
stāvs rets (izņemot egļu audzes). Bieži sastopamas
spuraines, skrajlapes u. c.
Atjaunošanās.
Izcirtumi
strauji aizzeļ ar platlapjiem. Graudzāles ieviešas tikai vēlāk.
Bieži sakuplo ar? dažādi krūmi lazdas, blīgznas
u. c. Kokaudzi veido baltalksnis, bērzs un apse, retumis vai piemistrojumā
melnalksnis, osis un egle.
Ainava.
Veidojas karbonātus
saturošās morēnās, upju ielejās. Lielākās
platībās gārša sastopama
reti.
atpakaļ