Sils (Sl) – Cladinoso-callunosa

Augsne.

Ļoti nabadzīga piejūras vai iekšzemes kāpu smilts, horizonti sekli, vāji izteikti. Detrīta un jēltrūdas kārta plāna (vidēji 3 cm) un vielu aprite vāja. Minerālais horizonts ir plāns, dažreiz grūti atšķirams no podzola horizonta. Minerālaugsni un cilmiezi veido nabadzīga kvarca smilts, kurā ļoti maz putekļu.

Kokaudze.

Mazražīgas IV–V bonitātes priežu audzes, retumis piemistrojumā kroplīgi bērzi.

Pamežs.

Parasti pameža nav. Dažkārt tajā reti kadiķi (Juniperus communis) un nīkulīgas eglītes.

Zemsega.

Biežāk sastopami virši (Calluna vulgaris), brūklenes (Vaccinium vitis-idaea), miltenes (Arctostaphylos uva-ursi), aitu auzenes (Festuca ovina). Nedaudz retāk silos aug mellenes (Vaccinium myrtillus), melnās vistenes (Empetrum nigrum), vālīšu staipekņi (Lycopodium clavatum), ložņu saulenītes (Goodyera repens), laimes palēcītes (Orthilia secunda), ziemcietes (Pyrola sp.), plakanstaipekņi (Diphasium sp.), liektās sariņsmilgas (Lerchenfeldia flexuosa), vilka kūla (Nardus stricta), kelērijas (Koeleria glauca), mazās mauragas (Hieracium pilosella).
Sūnu un ķērpju stāvā galvenokārt ir kladonijas (Cladonia sp.), Islandes ķērpji (Cetraria islandica), rūsaines (Pleurozium schreberi), retāk paegļu un matainās lāčsūnas (Polytrichum juniperinum, P. piliferum), stāvaines (Hylocomium splendens) un divzobes (Dicranum sp.).

Atjaunošanās.

Pēc kokaudzes izciršanas panīkst ogulāji un zemsedzes sūnu stāvs. Viengadīgie un divgadīgie zālaugi parādās maz, pakāpeniski palielinās viršu segums, sevišķi degumos, kur tie izveido blīvu segumu.
Priede atjaunojas lēni – 10 gadu laikā dabiski apmežojas tikai ap 40% no platības.

Ainava.

Sils raksturīgs galvenokārt kāpu ainavas paaugstinātās vietās, retāk līdzenos, vēja pārnestos smiltājos. Lielākās platībās sils ir Piejūras zemienē un iekšzemes kāpu masīvos – Baldonē, Strenčos.
atpakaļ