Augsne.
Ļoti nabadzīga piejūras
vai iekšzemes kāpu smilts, horizonti sekli, vāji izteikti.
Detrīta un jēltrūdas kārta plāna (vidēji
3 cm) un vielu aprite vāja. Minerālais horizonts ir plāns,
dažreiz grūti atšķirams no podzola horizonta. Minerālaugsni
un cilmiezi veido nabadzīga kvarca smilts, kurā ļoti maz
putekļu.
Kokaudze.
Mazražīgas IVV bonitātes
priežu audzes, retumis piemistrojumā kroplīgi bērzi.
Pamežs.
Parasti pameža nav. Dažkārt
tajā reti kadiķi (Juniperus communis) un nīkulīgas
eglītes.
Zemsega.
Biežāk sastopami virši
(Calluna vulgaris), brūklenes (Vaccinium vitis-idaea), miltenes (Arctostaphylos
uva-ursi), aitu auzenes (Festuca ovina). Nedaudz retāk silos aug
mellenes (Vaccinium myrtillus), melnās vistenes (Empetrum nigrum),
vālīšu staipekņi (Lycopodium clavatum), ložņu
saulenītes (Goodyera repens), laimes palēcītes (Orthilia
secunda), ziemcietes (Pyrola sp.), plakanstaipekņi (Diphasium sp.),
liektās sariņsmilgas (Lerchenfeldia flexuosa), vilka kūla
(Nardus stricta), kelērijas (Koeleria glauca), mazās mauragas
(Hieracium pilosella).
Sūnu un ķērpju
stāvā galvenokārt ir kladonijas (Cladonia sp.), Islandes
ķērpji (Cetraria islandica), rūsaines (Pleurozium schreberi),
retāk paegļu un matainās lāčsūnas (Polytrichum
juniperinum, P. piliferum), stāvaines (Hylocomium splendens) un divzobes
(Dicranum sp.).
Atjaunošanās.
Pēc kokaudzes izciršanas
panīkst ogulāji un zemsedzes sūnu stāvs. Viengadīgie
un divgadīgie zālaugi parādās maz, pakāpeniski
palielinās viršu segums, sevišķi degumos, kur tie izveido
blīvu segumu.
Priede atjaunojas lēni
10 gadu laikā dabiski apmežojas tikai ap 40% no platības.
Ainava.
Sils raksturīgs galvenokārt
kāpu ainavas paaugstinātās vietās, retāk
līdzenos, vēja pārnestos smiltājos. Lielākās
platībās sils ir Piejūras zemienē un iekšzemes
kāpu masīvos Baldonē, Strenčos.
atpakaļ