Dzimta Potyviridae:

ģintis Potyvirus: Ģenētiska informācija ir pārstāvēta RNS veida (ssRNS vīrusu gruppa), pavedienveida lineārs. Kopējais genoma izmērs ir 10 kb. (sekvence ir sameklējama NCBI – Entreza – Langeveld 1991;) Nav apvalka, 750 –775nm garš, 14 nm plats. Sedementācijas kooficents 153S. Replikacija nav atkarīga no paligvīrusa (helper).Visiem poty vīrusa gruppas pārstāvjiem ir rakstūrīgi ieslegumķerminiši kuri parādās citoplazmā infekcijas laikā. Tie ir agregēti no vīrusu proteīniem un tiem piemīt ATPazes un helikazes īpatnības.

Šie inficētie ziedi ir ar neticamu krāsas gammu, tomēr cilvēki nezināja ka tā ir vīrusa infekcija līdz pat 1900 gadām. To nosauca par – Tulip Breaking Virus (TBV) – Tulpes salauzušo vīrusu (tulpju mozaikas virusu). Patogens ir poty vīruss kurš dalas divas gruppas – pārraušanas tulpes vīrusu un maigo tulpes vīrusu. Sinonims TBV ir liliju mozaikas vīruss vai tulpju mozaikas vīruss. Tas inficē Tupju un Liliju dzimtas augus, un dažus citus. Vīruss dzīvo citoplazmā un to var konstatēt visas augu audos.To var ievadīt auga mehaniskas berzešanas rezultatā vai ar potes palidzību. Inficētie augi ir skaisti, bet tomēr, tajā paša laikā augam tiek nodarīts kaitējums.

Nosaukums – Poty vīruss tika dots 1986 gada S. Phillipsam. Tas vektors iekļūst augā ar kukaiņu palīdzību dabiskājos apstākļos: Myzus persicae, Aphis gossypii, A. fabae, Macrosiphum euphorbiae, Dysaphis tulipae, Aulocorthum circumflexum;

Tas neparnesējas ar helper vīrusa palidzību. Tas arī nevar inficēt audu ar augu savstarpējas kontaktas palidzību.

Vispār augu vīrusi var iekļūt auga tikai caur ievainojumiem. Tas notiek tādēļ kā augu šūnas ārēja membranā ir necaurlaidīga priekš vīrusiem tādējādi, lai notiktu inficēšana tai ir jābūt bojaaj.Tas atšķīras no dzīvnieku vīrusa strateģijas, jo Tie pārsvara inficē nesabojatas šūnas. Augi var inficētes: iegriezot vesela auga no inficēta auga izgriesto zaru, var ierieviet infekciozo šķīdumu augu lapā, ar pārnesētāju – (kukaini). Priekš pozitīva rezultāta sasniegšanas ir nepieciešams vismāz 1015 vīrusu daļinu, tas ir nesalīdzīnājumi vairāk par to vīrusu daļinu skaitu, kurš ir nepieciešams dzīvnieku vīrusiem lai inficēt saimnieku – 10 – 100 v.d. vai baktērijam – 1- 10 vīrusu daļinas uz šunu. Bet toties inficētais augs paliek tads uz visu dzīvi. Atšķirība no dzīvniekim augiem nav antivielu kuras spētu inaktivēt vīrusa darbību, tādējādi vīrusi paliek auga

visa tā mūža garumā un paliek tur uz nenoteiktu laiku un nodara tiem lielus postijumus. Tie pārsvara iekļūst visus augu organos un audos (izņiemot meristemu).

Vīrusu var atrast visas augu daļas,citoplazmā ( bet nav atrodams hloroplastos un mitohondrijas)

Augi kuri var inficēties ar Poty vīrusu: Calochortus; Fritillaria pudica; Lilium (cvs Concorde, Sterling Star); Lilium formosanum; Lilium longiflorum; Ornithogalum thyrsoides; Tulipa; Tulipa hybrids; Zigadenus fremontii;

Barlejam un Smitam 1944 izdevas sapotet 79 sugas no 66 ģintīm un 22 valstīm ar tulpju Poty vīrusu.