Satura rādītājs

Kas ir hipervitaminoze, hipovitaminoze, avitaminoze?

Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, vai ir traucēta vitamīnu uzsūkšanas, pastiprināta  to noardīšanas gremošanas orgānos, rodas hipovitaminoze, bet ja uztura kada  vitamīna nav nemaz, rodas avitaminoze. Parak lielas vitamīnu preparātu devas organisma var radīt vielmaiņas traucējumus- hipervitaminozi.

Ieteicamais vitamīnu patēriņs dienā

Vecums, gadi

Vitamini, mg

A

B1

B2

PP

C

11- 14

0,9

1,2

1,4

16

60- 100

15- 18

1,0

1,4

1,7

18

60- 100

19- 29

1,5- 2,5

1,5- 2,0

2,0- 2,5

25

60- 100

Hipovitaminoze — (hypovitaminosis, no grieķu val., hypo- zem,+ vitamīni) daļējs kāda vitamīna trūkums organismā. Hipovitaminoze rada lielākus vai mazākus veselības traucējumus. Galvenie hipovitaminozes cēloņi ir:

  1. Nepietiekams (zemāks par vidējo dienas normu) vitamīnu daudzums uzturā. Tas vērojams ekonomiski maz attīstītās Azijas, Afrikas un  Dienvidamerikas valstīs, kur daudzu iedzīvotāju uzturā ir ļoti maz olbaltumvielu, tāpec no organisma pastiprinati tiek izvadīti B grupas vitamīni, un drīz iestājas to trūkums. Musu platuma grados, t.i., grados kur ātrodas Latvija nepietiekams var būt C vitamīns, it īpaši ziemas un pavasara menesos, ja cilvēks lieto maz dārzeņu un augļu.
  2. Nepilnīga vitamīnu uzsūkšanas vai pastiprināta noārdīšanās gremošanas orgānos. Šādas izcelsmes hipovitaminozi izraisa hroniski gremošanas traucējumi, piemēram, salsskābes trūkums kuņģa sulā, kuņģa vai zarnu rezekcija.
  3. Iedzimti vai iegūti vielmaiņas traucējumi, kas var pastiprināt vitamīnu noardīšanos vai traucēt to uzsūkšanos organismā, piemēram, aknu slimību gadījumāa tiek traucēta vitamīnu maiņa un var iestāties hipovitaminoze, kaut arī vitamīnu daudzums uzturā ir pietiekams.
  4. Antibiotiku, kā arī dažādu citu pretmikrobu līdzekļu lietošana, kas var radīt zarnu mikrofloras darbības traucējumus un mikrobu sintezeto vitamīnu (galvenokārt B grupas vitamīnus) daudzuma samazināšanos zarnās.
  5. Pastiprinas vitamīnu patēriņs organisma sakarā ar palielinātu fizisku aktivitāti (smags fizisks darbs, sasprindzināts garīgs darbs un grūtniecibu), vai slimību (akutas un hroniskas infekcijas, ka arī citas novardzinošas slimības)

    Hipovitaminozes pazīmes ir dažādas, atšķirībā no trūkstošā vitamīna. Šās slimības gadījumā klīniskas pazimes var būt nenozīmīgas un diagnozi precizē nosakot vitamīnu daudzumu asinis. Vai arī vitamīnu izdalīšanos ar urīnu pēc lielas vitamīnu devas ievadīšanas (ja ir vitamīnu trūkums, ar urīnu izdalās maz ievadītā vitamīna).

    Ārstēšanas, ja darbojas kāds no minētajiem faktoriem, kas palielina vitamīnu patēriņu vai kavē to uzsūkšanos un izmantošanu organismā, ieteicams trūkstošos vitamīnus ievadīt ar vitamīnu preparātiem. Slimības profilaksei ir nepieciešams vispusīgs uzturs.

Avitaminoze — (avitaminosis; no grieķu val., a nolieguma priedēklis+ vitamīni) ir tad, ja kads vitamīns organisma nav nemaz. Šīs slimības sekas ir sīki izpetītas eksperimentos ar dzīvniekiem, ilgstoši izsledzot no to barības kādu vitamīnu. Cilveku uzturā vienmēr ir lielāks vai mazāks daudzums kāda vitamīna, tāpēc avitaminoze rodas ļoti ārkartējos gadījumos, kad cilvēks ir pie liela bada un neuzņem vispar nekādu uzturvielu. Ilgstoši kāda absolūta svarigāko vitamīnu trūkums var būt letāls (t.i., beigties ar navi).

Hipervitaminoze — (hypervitaminosis no grieķu val., hyper- pari, virs+ vitamīni) patoloģisks stāvoklis, kas radies no pārmerīgas kāda vitamīnu preparāta lietošanas. Parasti sastopama A un D vitamīnu hipervitaminoze. A vitamīna hipervitaminoze parasti rodas zīdaiņiem un maziem bērniem; bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, vemj. Ja atsevišķo vitamīnu pārtrauc lietot patoloģiskās pazīmes pazūd. Pieaugušajiem hipervitaminozes sekas var būt gļotādas plaisāšana, nervozitāte, galvassāpes, aknu darbības traucējumi. Ja parmerīgi lieto D vitamīnu, organisma pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi; zūd ēstgriba, rodas aizcietējumi, vemšana, novājēšana, paaugstināts asinsspiediens. Bērniem aizkavējas augšana. Jebkurš vitamīns, ja to ilgstoši lieto lielās devās, var izraisīt patoloģiskas novirzes.