Ja cilvēka organisms kādu vitamīnu saņem par maz, vai ir traucēta vitamīnu uzsūkšanas, pastiprināta to noardīšanas gremošanas orgānos, rodas hipovitaminoze, bet ja uztura kada vitamīna nav nemaz, rodas avitaminoze. Parak lielas vitamīnu preparātu devas organisma var radīt vielmaiņas traucējumus- hipervitaminozi.
Vecums, gadi |
Vitamini, mg |
||||
A |
B1 |
B2 |
PP |
C |
|
11- 14 |
0,9 |
1,2 |
1,4 |
16 |
60- 100 |
15- 18 |
1,0 |
1,4 |
1,7 |
18 |
60- 100 |
19- 29 |
1,5- 2,5 |
1,5- 2,0 |
2,0- 2,5 |
25 |
60- 100 |
Hipovitaminoze (hypovitaminosis, no grieķu val., hypo- zem,+ vitamīni) daļējs kāda vitamīna trūkums organismā. Hipovitaminoze rada lielākus vai mazākus veselības traucējumus. Galvenie hipovitaminozes cēloņi ir:
Hipovitaminozes pazīmes ir dažādas, atšķirībā no trūkstošā vitamīna. Šās slimības gadījumā klīniskas pazimes var būt nenozīmīgas un diagnozi precizē nosakot vitamīnu daudzumu asinis. Vai arī vitamīnu izdalīšanos ar urīnu pēc lielas vitamīnu devas ievadīšanas (ja ir vitamīnu trūkums, ar urīnu izdalās maz ievadītā vitamīna).
Ārstēšanas, ja darbojas kāds no minētajiem faktoriem, kas palielina vitamīnu patēriņu vai kavē to uzsūkšanos un izmantošanu organismā, ieteicams trūkstošos vitamīnus ievadīt ar vitamīnu preparātiem. Slimības profilaksei ir nepieciešams vispusīgs uzturs.
Avitaminoze (avitaminosis; no grieķu val., a nolieguma priedēklis+ vitamīni) ir tad, ja kads vitamīns organisma nav nemaz. Šīs slimības sekas ir sīki izpetītas eksperimentos ar dzīvniekiem, ilgstoši izsledzot no to barības kādu vitamīnu. Cilveku uzturā vienmēr ir lielāks vai mazāks daudzums kāda vitamīna, tāpēc avitaminoze rodas ļoti ārkartējos gadījumos, kad cilvēks ir pie liela bada un neuzņem vispar nekādu uzturvielu. Ilgstoši kāda absolūta svarigāko vitamīnu trūkums var būt letāls (t.i., beigties ar navi).
Hipervitaminoze (hypervitaminosis no grieķu val., hyper- pari, virs+ vitamīni) patoloģisks stāvoklis, kas radies no pārmerīgas kāda vitamīnu preparāta lietošanas. Parasti sastopama A un D vitamīnu hipervitaminoze. A vitamīna hipervitaminoze parasti rodas zīdaiņiem un maziem bērniem; bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, vemj. Ja atsevišķo vitamīnu pārtrauc lietot patoloģiskās pazīmes pazūd. Pieaugušajiem hipervitaminozes sekas var būt gļotādas plaisāšana, nervozitāte, galvassāpes, aknu darbības traucējumi. Ja parmerīgi lieto D vitamīnu, organisma pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi; zūd ēstgriba, rodas aizcietējumi, vemšana, novājēšana, paaugstināts asinsspiediens. Bērniem aizkavējas augšana. Jebkurš vitamīns, ja to ilgstoši lieto lielās devās, var izraisīt patoloģiskas novirzes.