Satura rādītājs

C vitamīns

 

C vitamīnu jeb askorbinskābi, ko sauc arī par pret skorbuta vitamīnu, tagad lielos daudzumos iegūst arī sintētiski. Tas ir balts, kristalisks, ūdeni labi šķīstošs pulveris ar skābu garšu. C vitamīna darbības mehanisms organisma ir ļoti daudzpusīgs. Tam liela nozīme hormonu veidošanā, jo daudzos iekšējos dziedzeros (hipofizē, virsnierēs) tā koncentrācija ir daudz lielāka nekā pārejos organisma audos. C vitamīns aktīvi piedalas  olbaltumu, tauku un ogļhidrātu vielmaiņā. Tāpat tam ir liela nozīme organisma pretestīibas spēju izveidošanā pret infekciju slimībām.

Pilnīgs C vitamīna trūkums organismā izraisa slimību, ko sauc par skorbutu jeb cingu. Daļējs C vitamīna trūkums ir sastopams samērā bieži, un tas izpaužas kā miegainība, pastavīgas galvas sāpes, nomākts garastāvoklis, nogurums, smaganu asiņošana, bieza saaukstešanās un saslimšana ar infekcijas slimībām. C vitamīns ļoti ātri sadalās un zaudē savu bioloģisko aktivitāti, tādeļ tā saglabašana uzturā prasa ļoti lielu uzmanību. Ar nepareizu produktu apstrādāšanu un karsēšanu bieži vien uzturā ir iznīcināts viss C vitamīns. C vitamīns sadalās skābekļa ietekmē. Ši sadališanas norit intensivāk fermenta askorbināzes, ka arī metāla jonu (vara, dzels, sudraba u.c.) klātbūtne, sarmaina vidē un gaismā.

Lai samazināatu gaisa pieklūšanu produktiem, jācenšas, lai sasmalcināti, ar C vitamīnu bagāti produkti ilgi neātrastos gaisa un gaismas ietekmē. Tadēļ zaļumus, kas satur daudz C vitamīna un ko pieliek ēdienam garšas uzlabošanai, jāsasmalcina tikai īsi pirms pievienošanas ēdienam. Lai vitamīna zudums produktos butu mazāks, jacenšas iespējami ātrāk pārtraukt fermenta askorbināzes iedarbību, ko parasti panāk ar karsēšanu. Tāpēc, žāvējot augļus un dārzeņus, tos pēc sasmalcināšanas nekavējoties applaucē ar tvaiku vai ūdeni (blanšē), vai arī sākumā žāvē stipri augstā temperatūrā.

Pārtikas produkti satur ļoti dažādus C vitamīna daudzumus. Daudz šāa vitamīna ir svaigos dārzeņos, augļos, ogās. No dārzeņiem visbagātākie ar C vitamīnu ir lapu dārzeņi – kāposti, salāti, spināti, loki, dilles, pētersīļu lapas u.c. Arī zaļos, nenobriedušos zirnīšos un zaļās pupiņu pākstis ir daudz C vitamīna. No augļiem un ogām C vitamīna visvairāk ir mežrožu paauglīšos, upenēs, zemenēs. Vidēji daudz tā ir ābolos, bumbieros, plūmēs. Ieverojams C vitamīna avots ir kartupeļi, kuros tā daudzumi svarstas no 10 lidz 20mg%. Tāpēc arī kartupeļi, ja tos pareizi pagatavo, jauzskata par vienu no galvenajiem C vitamīna piegadātājiem.

No dzīvnieku valsts produktiem tā nedaudz ir pienā, aknās un liesā gaļā.

Labības produkti un nobrieduši pākšaugi C vitamīnu nesatur.

Diena veselam pieaugušam cilvēkam jauzņem 50– 70 mg C vitamīna. Ta patēriņš pieaug atkarībā no darba intensitātes, veselības stāvokļa, karstuma, aukstuma, sievietem grutniecibas un zīdīšanas laika.

Uzturlīdzeklis C vitamīna daudzums (mg%)
Žāvēti rožu augļi1500
Upenes300
Sarkanie pipari250
Ziedkāposti70
Loki60
Skābenes60
Sarkanie kāposti50
Spināti50
Citroni40
Tomāti40
Baltie galviņkāposti36
Kāļi30
Mandarīni30
Sarkanās jāņogas30
Rutki25
Zaļie zirnīši25
Redīsi20
Āboli10
Kartupeļi10
Burkāni5