B vitamīnu grupa ir apvienota vesela virkne vitamīnu, kuri pēc savas ķimiskās uzbūves nebut nav līdzīgi, bet kuri iedarbojas uz nervu sistēmu, augšanas procesu, ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu maiņu. Šie vitamīni ietilpst ļoti daudzu fermentu sastāvā.
B grupas vitamīnu nepieciešamie diennakts daudzumi ir ļoti dažādi. B1 vitamīns veselam pieaugušam cilvēkam diennaktī ir vajadzīgs 1,2 1,8 mg. Šis vitamīns piedalas ogļhidrātu vielmaiņā, un tāpec tā daudzumi atkarīgi no ogļhidrātu daudzuma uzturā. Uzņemot ar uzturu daudz cukura vai citus saldumus, jāpapildina arī B1 vitamīna daudzumi. Pieņemts, ka uztura 1000 kal. ir 0,6 mg B1 vitamīna. B2 vitamīna dienas norma ir 0,5 2,5 mg, PP vitamīna 15 20 mg, bet tā daudzums jāpapildina, ja uzturā lieto kukurūzas miltus vai citus tā izstrādājumus. B6 vitamīns jauzņem 0,3 mg. Jāatzime, ka šo vitamīnu organismam daudz dod zarnu baktērijas. Biotina dienas norma ir 0,025 0,01 mg un B12 vitamīna 0,01 0,02 mg.
B grupas vitamīni sastopami ka augu, tā dzīvnieku valsts produktos, bet visvairak to ir labībā un tās izstrādājumu produktos, pākšaugos un raugā.
Liela loma B grupas vitamīnu veidošana organismā ir zarnu baktērijām, kas daļēji apgādā organismu ar šiem vitamīniem. Sulfonamīdi un antibiotiskie preparāti nomāc un iznīcina zarnu baktērijas, tādeļ pēc to lietošanas var būt trauceta organisma apgāde ar B vitamīniem. Arī zarnu infekcijas slimības izmaina zarnu mikrofloru un tādejādi stipri ierobežo vai pat pilnīgi pārtrauc B grupas vitamīnu veidošanu. Visi B grupas vitamīni ir izturīgi pret karsēsanu. Ja produktus karsē skābā vidē, tajos notiek neliels B vitamīnu zudums, bet ja karsēšana notiek sarmainā vai neitralā vidē, tad daudzi no viņiem zaudē savu bioloģisko aktivitāti.
|
|