A vitamīns.

A vitamīns jeb akseroftols ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, bet tā provitamīns karotīns, kas organismā fermentu ietekmē spēj pārvērsties A vitamīnā,– augu valsts produktos. A vitamīna trūkums rada redzes traucējumus– zūd acs piemērošanās spēja gaismai un tumsai, augšanas traucējumus– apstājas augšana, kurai seko svara zudums, izmaiņas gļotādās un tāpēc bieži sastopami elpošanas ceļu iekaisumi, tas pazemina organisma pretošanās spējas infekcijas slimībām un traucē arī kaulaudu veidošanos.

A vitamīns ir izturīgs pret karsēšanu, un tikai ilgstoša karsēšana pazemina tā daudzumu produktos par 10 – 20%. Pret gaisa skābekli un saules gaismu tas ir ļoti jūtīgs un to ietekmē ātri zaudē savu bioloģisko aktivitāti.  Tāpēc produktus nav ieteicams turēt gaismā un tie ir jānosedz ar gaisu necaur laižošu materiālu.

A vitamīns sastopams dzīvnieku valsts produktos – zivju eļļā, aknās, olās, pienā, sviestā, sierā. Visvairāk tas ir zivju eļļā. A vitamīna provitamīns karotīns ir izplatīts augu valsts produktos – burkānos, zaļās augu lapās, tomātos, aprikozēs, mežrožu paaugļos, smilšu ērkšķos u.c. oranžas un zaļas krāsas augos.

A vitamīns un karotīns uzsūcas zarnās tikai tauku klātbūtnē, pie kam tauki, kas bagātīgi satur nepiesātinātas taukskābes, veicina labāku uzsūkšanos.

Lai gan organismā no karotīna veidojas A vitamīns, uzturā tomēr jābūt vismaz ¹/₃ no vajadzīgās dienas normas arī A vitamīnam. Karotīnu gremošanas orgāni labāk izmanto, ja produkti karsēti un labi sasmalcināti.

Pieaugušam cilvēkam diennaktī ar uzturu jāuzņem 1– 2,5 mg A vitamīna vai 2 – 5 mg karotīna. Lielāks A vitamīna daudzums ir nepieciešams bērniem un sievietēm grūtniecības un bērnu zīdīšanas laikā, tāpat infekciju slimību laikā, kā arī pēc slimības – atveseļošanās periodā. Caureja un cērmes var radīt A vitamīna trūkumu.

Nozīmīgākie A vitamīna avoti.