Savvaļas zirgi

Linda Diedišķe

http://www.wildpark-johannismuehle.de/lageplan/wildpferde/wildpferde.html

Suga Mājas zirgs (Equus cabalus) ir cēlusies no sava priekšteča Savvaļas zirga jeb tarpana(Equus ferus). Tarpans, kas apdzīvoja Eirāziju izzuda 19. gs. Pēdējais indivīds nomira 1887. gadā, Maskavas zoodārzā. Taču 20. Gs. 80-jos gados Polijā atrada prīmitīvus zirgus, kas atgādināja izmirušos tarpanus. Tad nu poļu ģenētiķi , izmantojot dažādas selekcijas metodes selekcionēja šķirni 'Konic polski'. Šie zirgi ļoti līdzinās izmirušajiem tarpaniem. Tie ir mantojuši daudzus gēnus no tarpaniem un zaudējuši mājas zirgu iezīmes. Poļu zirgi ir daudz piemērtāki,lai dzīvotu savvaļā. Tiem ir pielāgojumi, lai izdzīvotu zemās temperatūrās , ēstu sliktas kvalitātes pārtiku, aizsargātos no plēsējiem , radītu pēcnācējus bez cilvēka palīdzības . Šiem zirgiem ir primitīvas iezīmes, kas tos tuvina tarpaniem.
Šos zirgus sākotnēji ieviesa Nīderlandē, kur tie dzīvo savvaļā , bez cilvēka iejaukšanās . Tie ieņem savu ekoloģisko nišu, pamazām pārmainot vidi sev apkārt. Nīderlandē,kur neskarta, maz pārveidota vide nav saglabājusies, šim projektam bija lieli panākumi. Pamazām tur atgriezās bezmugurkaulnieki, vardes, pēc tam arī putni. Tas pierāda, ka lielie zāledāji, tai skaitā zirgs, ir būtiska ekosistāmu satāvdaļa.
Lielie zālēdāji veido ainavu, ietekmē mežu veidošanos, sugu sastāvu un izplatību. Tie veido mozaīkveida ainavu, ar mežiem , pļavām, atsevišķiem kokiem, biezokņiem.
Tika nolemts, ka līdzīgu projektu vajag uzsākt Latvijā. Par attiecīgu vietu tika izvēlēta Papes ezera piekraste, kas atrodas Latvijas DR. Šī teritorija ir zināmā mērā unikāla, jo šēit nelielā teritorijā ir koncentrētas daudzas retas sugas. To saglabāšanos veicināja militārās aktivitātes , kas ierobežoja cilvēku saimniecisko darbību. Taču pēc 1990. Gada arvien samazinājas lauksaimnieciskas darbības un cilvēka klātbūtne. Taritorija ir apdraudēta, jo tā pamazām aizaug ar mežiem. Risinājums varētu būt lielo zālēdāju, tai skaitā zirgu, ieviešana. Tas arī tika izdarīts, tā kopš 1999. Gada vasaras šajā teritorijā savvaļā ganās zirgi – Koniki.
Tas ir sākums, lai Latvijā atkal ieviestu daudzas lielo zālēdāju sugas. Kopš sumru , tauru, tarpanu izzušanas no Latvijas lielo zālēdāju niša ir palikusi diezgan tukša. Ieviešot atpakaļ zirgus dabā, viecot to dedomestifikāciju, tiek tiek atgriezta atpakaļ būtiska ekosistēmas sastāvdaļa.

Tā kā tarpani izmira jau sen, nav daudz zināms par zirga vietu ekosistēmās, tā nišu ,ietekmi uz pārējiem ekosistēmas locekļiem. Petījumi ir parādījušies tikai pēdējos gados no līdzīgiem projektiem Nīderlandē un Mongolijā. Mongolijā tika selekcionēti, pavairoti un palaisti brīvībā Prževaļska zirgi. Visumā ir maz zināms par zirga ekoloģiju. Latvijā vispār vēl nav nekādi pētījumi šajā jomā. Projekts ir pašā sākumstadijā. Svarīgi ir uzsākt pētījumus šajā jomā,jo jānovērtē zirgu ietekme uz pārējo ekosistēmu un tie iekļaujas vidē.

http://www.kostich.com/przewalski's_wild_horse.htm

Atpakaļ

Pētījumu virzieni
Tā kā nav daudz pētījumu par savvaļas zirgiem, ir iespējami daudzi virzieni, kurus var pētīt. Iespējas ir ļoti plašas. Tādēļ var nodalīt vairākas pētījumu grupas.
Tās varētu būt:
Pētījumi etoloģijā
Pētījumi populāciju ģenētikā
Pētījumi par šīs sugas ietekmi uz veģetāciju un floru
Pētījumi par šīs sugas ietekmi uz faunu
Pats primārais ir teritorijas apsekošana , kartēšana, sākuma situācijas novērtēšana, monitorings. Tā kā šo sugu ieved un palaiž brīvībā, pirms tam var veikt pētījumus, lai novērtētu sākuma situāciju, fonu pirms zirgi sāk pārveidot ekosistēmu. Būtu jāizveido dažāda veida teritorijas kartes. Tās varētu būt augšņu kartes, veģetācijas kartes. Jānosaka sugu sastāvs augiem un dzīvniekiem. To visu vajag veikt pirms zirgu palaišanas savvaļā pirmājā vasarā. Lūk kāds varētu būt lauku darbu plāns vasarā.

Atpakaļ

Priekšizpēte, primārie pētījumi
Teritorijas ekoloģiskās kartes izveidošana
Tā ir vajadzīga kā atskaites punkts tālākiem pētījumiem. To varētu izmantot kā kontroli pārējiem pētījumiem ,lai būtu ar ko salīdzināt. Tajā var iekļaut veģetācijas klases, augšņu tipus, to izplatību pa teritoriju. Veģetācijas aprakstīšanai izmanto Brauna – Blankē metodi. Jāierīko parauglaukmi tipiskās teritorijas vietās, jāapraksta veģetācija. Tās sadalījumu pa stāviem, procentālo segumu, augšanas veidu. Paruaglaukumu lielums var variēt atkarībā no veģetācijas veida. Pats svarīgākais ir precīzi norādīt parauglaukumu vietu, lai bez problēmām varētu atrast tos citreiz un veikt atkārtotus pētījumus. Šeit varētu palīdzēt fotogrāfiju izveidošana. Var arī teritoriju sadalīt kvadrātos teiksim 1x1 km un tad precīzi norādīt kurā kvadrātā kurā vietā atrodas parauglaukums. Tapat var izmantot LANDSAT kartes lai iegūtu pilnīgu ainu un pamatoties uz tām, tā pat vajadzētu izmantot topogrāfiskās un administrīvās kartes. Tas viss varētu palīdzēt dažādu karšu izveidei. Veicot veģetācijas pētījumus paralēli jāveic arī augšņu tipu pētījumi. Jānosaka to veids, jāveido augšņu kartes, kas būtībā ir ļoti saistītas ar augšņu tipiem. Kad iegūti rezultāti, tie var kalpot tālāk par atskaites punktu.
Sugu satāvs, flora un fauna
Bez iepriekšējā pētījuma jāveic ir arī sugu sastāva novērtēšana, sugu sarakstu veidošana, monitorings. Augiem var izviedot herbāriju, kur savākti visi iespējamie augi no konkrētās teritorijas. Šo pētījumu var veikt paralēli iepriekšejam pētījumam, kur arī daļēji tiek veidoti sugu saraksti.
Flora
Teritorijā jāveic sugu inventarizācija, jāapseko visa teritorija un jāsarāksta visi iespējamie augi kādi ir satopami tur. To var darīt uz vietas, ja labi pazīst augus, var arī ievakt nezināmos augus un pēc tam noteikt tos ar noteicēju. Maksimāli jaapraksta visi augi. Citus gadus, veicot tādus pašus pētījumus, varēs salīdzināt datus un vērot kā pārmainās sugu satāvs sākoties zirgu ietekmei uz ekosistēmu.
Fauna
To pašu dara ar dzīvniekiem. Tikai šajā gadījumā ir sarežģītāk, jo katrai dzīvnieku grupai vajadzīga sava pieeja un pētīšanas metodes. Atsevišķas metodes vajag pielietot bezmugurkaulniekiem un atsevišķas mugurkaulniekiem. Jaizvērtē kuras biotopa dzīvnieku grupas zirgi ietekmēs un kurs nē. Šīm grupām jāveic invertizācija, jānosaka sugu sastāvs.
No bezmugurkaulniekiem šīs grupas varētu būt pa augsni rāpojoši, augsnes virsējas kārtas fauna, pa augiem rāpojoši un lidojoši bezmugurkaulnieki. Tiem jāpielieto dažādas metodes. Visos gadījumos ir jāizanalizē un jānosaka sugas. Var viedot arī kolekcijas. Augsnē dzīvojošiem var iegūt augsnes paraugus, kurus izceļ ārā ar metāla cauruli. Paraugu izsijā un izanalizē. Lai ievāktu augsnes virskārtas faunu vajag izrakt kukaiņu ķeramos grāvīšus un ievākt parāugus. Trešai grupai – pa augiem rāpojošiem dzīvniekiem izmanto kukaiņu ķeramo tīkliņu.
Mugurkaulniekiem metodes atkarīgas no katras dzīvnieku klases. Zivis šājā pētījumā nav vajadzīgs iekļaut, jo to sugu sastāvu tieši neietekmē zirgu klātbūtne. Jānovērtē abinieku, putnu, rāpuļu un zīdītāju sugu satāvs. Lai to izdarītu jāpārzin attiecīgās grupas dzīvnieku pazīmes , dzīves vietas, uzvedība.
Ar abiniekiem un rāpuļiem lielas problēmas nevar rasties , jo Latvijā nav daudz sugu abinieku un arī rāpuļu. Jazina tikai to uzturēšanās vietas un pazīmes.
Sarežģītāk varētu būt ar putniem, jo to ir daudz. Tāpēc jāievieš zināma metodika. Putnu daudzveidība un sugu sastāvs jāpseko pa biotopiem. Šeit ir jābūt speciālistam, kas pazīst putnu sugas. Var izveidot trensektu sistēmu, kas atvieglinātu darbu. Tas ir tā, ka jāiet taisnā līnijā un gajiena laikā jāmēģina uzskaitīt sugas, kuras redz vai dzird. Protams novērojumi jāveic dažādos diennakts laikos, dažādos sezonas laikos un gadalaikos. Izmantot var tiešos novērojumus , balsis un citas pazīmes , kas liecina, ka suga novērojama atiecīgajā teritorijā.
Zīdītājdzīvniekiem arī var izmantot transektus tiešos novērojumus, atstātās pēdas, fekālijas, balsis. Mazākiem dzīvniekiem ķeršanas metodi. Var izmantot arī iepriekš veiktus datus nav obligāti jāinventarizē viss vēlreiz pilnīgi pa jaunu.
Šie iepriekš minētie pētījumi ir priekšdarbi pētījumiem, kas sekos pēc zirgu palaišanas brīvībā. Iegūtos rezultātus varēs izmantot kā kontroli salīdzināšanai. Bez šiem pētījumiem pārējie pētījumi ir stipri nevērtīgi.

Atpakaļ

Monitorings,tālākie pētījumi
Tālākais darba posms seko pēc zirgu palaišanas brīvībā. Tad var sākties pētījumi par ,to kā zirgi ietekmē un mazpamazām pārveido ekosistēmu sev apkārt. Izveido to līdz klimaksa stadijai. Tālākie pētījumi varētu būt šaādi.
Monitorings
Tālāko pētījumu pamats ir monitorings, ko veic gadu no gada. Tādējādi izsekojot līdzi tam kā vide lēnām pārmainās. Pats svarīgākais šajos pētījumos ir ieviest kārtīgu sistēmu, pēc kuras vadīties. Jāizstrādā vienota metodika. Monitoringu veic sekojot līdzi pārmaiņam veģetācijā, florā un faunā.
Veģetācija un flora
Veģetācijas un floras pētījumus veic līdzīgi kā iepriekš priekšizpētē. Izmanto Brauna -- Blankē metodi veģetācijas pētīšanai. Ierīko konstanantus parauglaukumus, kuros veic pētījumus. Sīki jāpiefiksē, kur tieši atrodas parauglaukums, lai tos viegli var atrast citu reizi.Protams situācija var parauglaukumos mainīties un tie var nebūt tik ļoti piemēroti mērķim. Tad tos ir jāmaina . Pats galvenais ir lai varētu sekot līdzi situācijai un novērtēt pārmaiņas kādas ir notikušas. Tā ik pēc laika var izveidot jaunu karti par veģetācijas veidu izplatību pa teritoriju. Rezultātus var salīdzināt un iegūt secinājumus par procesiem ekosistēmā.
Tāpat ir jāseko līdzi kā mainās sugu sastāvs. Tas arī liecina par pārmaiņām dabā. Protams ir jābūt labam botāniķim, kas pazīst augu sugas, lai darbs veiktos ātri. Šo pātijumu var apvienot ar iepriekšējo.
Tā pamazām uzkājas dati par procesiem ekosistēmās. Ar laiku jau var iegūt plašu informāciju. Arī šie pētījumi ir pāmats tālākiem daudz dziļākiem pētijumiem.
Fauna
Monitorings ir jāveic arī dzīvniekiem.Tikai jānovērtē kuras sugas ir būtiskas, kuras parādīs pārmaiņas dabā. Jānodala divi būtiski virzieni, kuros veic pētījumus. Tās ir divas dzīvnieku grupas – bezmugurkaulnieki un mugurkaulnieki. Jāseko līdz sugu sastāvam un īpatņu blīvumam. Jāizstrādā vienota sistemātiska metodika, kas atvieglo darbu.
Bezmugurkaulnieku pētījumos jāseko līdzi posmkāju faunai, kas dzīvo uz augsnes un kā arī, kas ir būtiskāk, posmkājiem, kuri dzīvo lakstaugu stāvā, krūmu un koku stāvos, visur tur, kur zirgu ietekme ir tieša. Pielietotās metodes varētu būt ķeramgrāvīši un ķeramtīkliņš. Gada laikā ievāc paraugus, kurus izanalizē, nosaka sugas un īpatņu sastopamību(blīvumu).Protams ir jābūt iemaņām sugu noteikšanā. Pēc pāris gadu pētījumiem var izdarīt secinājumus par pārmaiņām ekosistēmā. Kādas sugas ir parādījušas no jauna, kādas pazudušas. Pats būtiskākais ir salīdzināt sugu dinamiku kādā laika posmā.
Ar mugurkaulniekiem ir nedaudz savādāk. Šeit ir vairākas atšķirīgas grupas. Tie ir abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
Zivis pētījumos nevajag iekļaut, jo zirgi tieši neietekmē tās, jo nedzīvo vienā biotopā kopā.
Rāpuļu sugu nav daudz, tādēļ tiem ir otršķirīga nozīme pētījumos. Nav nekādu problēmu konstatēt vai attiecīgās sugas ir teritorijā vai nav.
Abinieku sugu ir nedaudz vairāk, tādēļ to nozīme pētījumos ir daudz būtiskāka. Metode ir vienkārša – jāapseko teritorija un jānosaka kādas sugas ir sastopamas. Ieteicamākais laiks ir pavasaris, kad abinieki ir visaktīvākie, tos var konstatēt pat pēc balss. Var izsekot kādas sugas parādās no jauna, kādas izzūd.
Ar putniem ir savādāk . Putnu sugu ir daudz, vajadzīgas detalizētākas metodes to pētīšanai. Putni dzīvo noteikta tipa ainavās un biotopos. Zirgi savukārt šīs ainavas un biotopus veido vai pārveido. Šajā gadījumā tā ir cieša mijiedarbība starp šīm divām grupām – zirgi un putni. Putni var kalpot kā labs indikators pārmaiņām dabā. Procesus var ātri pamanīt ar jaunu putnu sugu parādīšanos vai citu sugu izzušanu. Pēc tā var spriest par pārējās faunas stāvokli, jo ja parādās kāda kukaiņēdāja putna suga, var secināt, ka atiecīgā barībās bāze ir atrodama teritorijā .
Metode -- novērojumi dabā, transekti, kuru laikā mēģina konstatēt pēc iespējas vairāk sugu. Protams, jāizvēlas pareizie dienakts laiki, sezona, gadalaiks katrā konkrētajā situācijā. Svarīgi ir to darīt sistemātiski un ar vienotu metodiku. Piemēram, novērojumus veic Maijā, Jūnijā laikā no 5.00 līdz 10.00., labos laika apstākļos. Nakts putniem laiks var būt cits.
Pēc kāda laika var iegūt sugu dinamiku laika periodā. Kādi ir izmainījies sugu sastāvs, kādas sugas ir ienākušas no jauna, kādas izzudušas.Tā var aprākstīt zirgu un putnu mijiedarbību.
Pētot zirgu ietekmi un mijiedarbību ar zīdītājiem, ir jāizsver, kuras zīdītāju sugas ir būtiskākās. Tie ir citi lielie zālādāji(alnis, stirna, staltbriedis, kā arī iespējams sumbrs, bebrs), visēdāji (mežacūka). Šie dzīvnieki līdzīgi iedarbojas uz ekosistēmu. Tie var konkurēt savā starpā par barību, lai gan katrs ēd nedaudz savādāku barību. Piemēram, alnis, kā atgremotājs, ēd lapas, zarus, koku un krūmu mizas. Alnim patīk noēst jaunos kokus. Pavasarī tie ēd arī zāli. Stirna arī kā atgremotājs ēd pumpurus, zariņus, jaunas lapas. Bebrs būtiski izmaina upmalas, kuras izmanto citi zālēdāji. Zirgs, nebūdams atgremotājs, tieši sagremo barības vielas, tādēļ tie ēd visvērtīgāko zāli. Zirgi noēd zāli ļoti īsu, atstājot rupjākās zāles. Tādi zirgs būtiski ietekmē vidi, veidojot mozaīkvieda ainavas.
Monitoringā novēro šo sugu attiecības, kā tie viens otru ietekmē, kā izmainās šo sugu blīvumi attiecīgajā teritorijā. Varētu izmantot tādas zālēdāju pētīšanas metodes kā transekti, mežsaimniecības dati. Transektos uzskaita pēdas, fekālijas, kā arī citas pazīmes, kas liecina par dzīvnieku klātbūtni. Protams iegūtie dati par dzīvnieku skaitu būs relatīvi, jo patiesos datus tā pat nevar uzzināt. Galvenais ir konstatēt procesus, kas notiek ekosistēmā.
Bez zālēdājiem, svarīgs komponents ir arī plēsēji(vilki). Svarīgi ir novērot zirgu – vilku populāciju dinamiku, kā izmainās vienas vai otras sugas populācijas blīvums. Protams projekta sākumā( kā tas ir pašlaik), kad zirgu nav pārāk daudz, šim pētījumam nav vēl nozīmes. Vilku un zirgu populācijas viena otru būtiski vēl neietekmē.Taču ar laiku, kad zirgi kļūs par patstāvīgu Latvijas faunas sastāvdaļu, šis pētījums varētu kļūt aktuāls. Pētījumā jānoskaidro vilku daudzums teritorijā un zirgu daudzums teritorijā. To veic ar vispārējām zīdītāju pētīšanas metodēm. Tās ir pēdu uzskaite, fekāliju uzskaite. Vilkiem – nošauto dzīvnieku skaits, kā arī konstatētie vilku postījumi attiecīgajā teritorijā. Tālāk datus apstrādā un iegūst rezultātus un secinājumus.
Arvien vairāk izpratnes par ekosistēmu var iegūt monitoringu viecot gadu no gada, ilgu laiku. Savāktiem datiem vajadzētu dot daudz informācijas par procesiem ekosistēmā.
Blakusfaktori
Svarīgi ir, bez tiešajiem monitoringa pētījumiem, novērot arī citus faktorus un procesus, lai izslēgtu to ietekmi uz pētījumiem. Šie blakusfaktori varētu būt laika apstākļu maiņa(nokrišņi, temperatūra), dažādas slimības, piesārņojums, cilvēka darbības, visādi citi apstākļi, kas ietekmē konkrēto ekosistēmu. Datus par laikapstākļiem var iegūt vietējā meteroloģiskā stacijā. Pārējos novērojumus jāveic tieši. Svarīgi ir visos pētījumos novērst datos blakusfaktoru ietekmi. Tikai tad var būt drošs par iegūtājiem rezultātiem. Blakusfaktori, kurus jāņem vērā, mainās atkarībā no organismu grupas, ko pēta. Augus piemērām spēcīgi ietekmē laikapstākļu maiņa, resursu pieejamība. Zālēdājus – medības, putnus barības pieejamība utt.

Atpakaļ

Ainavas veidošana
Zirgi paši pamazām izveido noteiktu ainavu ekosistēmā,ko tie apdzīvo. Lielo zālēdāju klātbūtnē veidojas tā sauktā mozaīkvieda ainava. Latvijas apstākļiem raksturīga ekosistēmu klimaksa stadija ir mežs. Taču lielie zālēdāji var veicināt mozaīkveida ainavas attīstību. Tā ir ainava ar mazām pļaviņam , atsevišķiem kokiem vai to puduriem, koku biezokņiem. Tas ir īpaši būtisks faktors, lai atjaunotos ozolu meži.
Lielie zālēdāji noēd jaunos kokus, ziemās ēd koku mizu, bojājot kokus. Tādējādi mežā parādās robs, koku vainags nav vairs tik ciešs, sāk veidoties mozaīka. Ja zālēdāju ir daudz meža platības samazinās, ja zālēdāju daudzums samazinās, pieaug mežu daudzums. Šo ainavu var uzskatīt par dabisko ainavu.
Pētījumus veic, lai noskaidrotu kā šī ainava veidojas, attīstās, izmainās dažādu faktoru ietekmē. Var izpētīt kā atjaunojas ozolu meži.
Izmanto augšminētās metodes veģetācijas pētīšanai, ( Brauna – Blankē ). Protams pētījumiem jābūt daudz plašākiem.Jāintegrē tajos citus viektos pētījumus. Izmanto monitoringā iegūtos datus par izmaiņām veģētācijā. Jāmeiģina saprast procesi ,fāzes, kādas ir veidojoties mozaīkveida ainavai. Var salīdzināt datus, kā mozaīkveida ainavas veidošanās dinamika ir atkarīga no zālēdāju blīvuma dinamikas. Mozaīkveida ainavā parādās jauni apstākļi, jaunas nišas, kurās parādās jaunas sugas. Tā ir būtisks faktors bioloģiskajai daudzveidībai.
Ozoliem ,lai atjaunotos ir vajadzīgi lielie zālēdāji. Ozols nevar atjaunoties mežā, tie atjaunojas ārpus meža robežām, pļavās, klajumos. Ozola zīles izplata sīļi, kas tās iznes klajumā, kur tās sadīgst. Taču lielie zālēdāji labprāt apēd jaunos ozolu dzinumus. Te ozoliem palīdz krūmi, piemēram, vilkābeles, kazenāji, kuru patvērumā ozolu zīles var sadīgt. Zālēdāji apgrauž krūmus, tādi neļaujot tiem izaugt pārāk lieliem. Tie tomēr izaug pietiekami lieli, lai spētu aizsargāt ozolus. Tā ozoli paaugas līdz zālēdāji nevar vairs tos nograust. Ozoli vēlāk noēno krūmus, kas iznīkst.
Svarīgi būtu izpētīt vai Latvijā arī šādi atjaunojas ozols. Jāveic novērojumi zirgu apdzīvotās vietās. Gadu no gada var novērot vai teritorijā neparādās ozols. Ja arī Latvijā šādi atjaunojas ozols, tad zirgus var izmantot, lai atjaunotu ainavu ar ozolu mežiem.
Zirgi pārveido arī pamestas un aizaugt sākušas lauksaimniecības zemes. Arī šeit lēnām veidojas mozaīkveida ainava, kurā dabiski atjaunojas mežs.
Vēl viena svarīga ainava ir niedrāji. Niedrāji ir ļoti nepieciešami zosīm spalvu maiņas laikā. Šādas ainavas ir ļoti retas un tajās zosis koncentrējas lielos apmēros. Zālēdāji patērē uzturā daudz niedru, noēdot niedres cik vien tālu var iebrist. Tā izveidojas pļavas niedrāju malās, kas tā patīk zosīm. Zosis tur patveras, izveido laukumiņus, takas , neļaujot ezeram pilnībā aizaugt. Arī niedrājos izveidojas mozaīka. Tas ir pievilcīgs citiem putniem, kam nepatīk vienlaidus niedrājs. Varētu izpētīt kā šādas pļavas attīstās, kā parādās jaunas putnu sugas. Var ierīkot parauglaukumus un aprakstīt procesus kādi notiek niedrājos . Cik daudz tur ietekmē zirgi, cik zosis, kā izmainās ekosistēma laika gaitā.

Atpakaļ

Pētījumi etoloģijā
Ļoti svarīgi un interesanti pētījumi ir etoloģijā. Paies zināms laiks, kamēr zirgi dedomesticēsies jeb atradināsies no cilvēka un sāks patstāvīgi dzīvot savvaļā. Var pētīt kā tas notiek, kā zirgi piemērojas videi, kā izmainās to uzvedība. Dzīvojot savvaļā zirgiem izveidojas baru struktūra, kāda nav raksturīga mājdzīvniekiem. Izlaižot savvaļā zirgus ir unikāla iespēja izpētīt kā veidojas baru struktūra, kā tā apgūst jaunas zināšanas.
Baru struktūra
Zirgi dalās šādās grupās: harēmas grupa, jauno zirgu grupa, ērzeļu grupa. Harēmas grupā ir vairākās ķēves un viens vadošais zirgs. Grupa ilgi turas kopā, tikai reizēm pieņem kādu jaunu ķēvi. Grupa padzen jaunos kumeļus,lai izvairītos no inbrīdinga.
Jauno zirgu grupa sastāv no jaunajiem kumeļiem, kas sanāk kopā uz īsu brīdi, pirms harēmu veidošanās. Šīs grupas ir nestabilas un var ātri izjukt.
Ērzeļu grupā ietilpst pieauguši tēviņi , kuriem nav sava harēma. Tajos notiek cīniņi, kuros noskaidrojas līderi. Ērzeļu grupas klejo apkārt un pārojas ar dažādu grupu ķēvēm.
Pētījumu virzieni un metodes
Jānoskaidro kā izviedojas šadi bari. Zirgu grupas pamazām apgūst jaunas zināšanas un pieredzi. Zirgi pielāgojas jauniem apstākļiem unvisticamāk nodod savas zināšanas talāk saviem pēcnācējiem. Varētu izpētīt kā katrs zirgs ieņem vai iekaro savu vietu barā, kā saglabā to, kas izmainās laika gaitā.
Vēl var izpētīt kā izviedojas atticības ar plēsīgiem dzīvniekiem (vilkiem), kā zirgi apgūst pieredzi, lai izdzīvotu un sadzīvotu ar vilkiem.Vai arī kā zirgi uztver piemēram dundurus, jo pirms ievešanas Latvijā koniki nepazina tos. Tagad viņiem ir jāsdadzīvo ar dunduriem. No sākuma zirgi vienkārši skrēja , pēc tam slēpās krūmos, tagad viņi ir samierinājušies ar dunduru klātbūtni. Var pētīt biotopu izvēli,zirgu uzvedību diennakts laikā. Tā var atrast daudzus piemērus, kuros varētu pētīt zirgu uzvedību.
Metodes varētu būt dažādas. Piemēram transekti, novērojumi no vienas vietas (slēpņi,novērojumi no kāda tornīša). Ja līdzekļi atļauj tad var izmantot raidītājus vai arī kameras. Var novērot pašus dzīvniekus vai arī to atstātās pēdas.
Lai izpētītu piemēram biotopu izmantošanu var izmantot transektu metodi, kad kādā notiektā laikā iet viarākus kilometrus un vēro vai nav sastopami dzīvnieki un ko tie tajā brīdī dara. Piefiksē tādus datus kā datums , vieta, dzīvnieku skaits, mātīšu skaits, tēviņu skaits, mazuļu skaits, darbība (ganās, citādi barojas, atpūšas, iet, skrien. Dzīvnieku atstātās pēdas (ganīšanās zīmes, pēdu nospiedumi, guļas vietas, arī nāvesgadījumus. Pats galvenais ir piekfiksēt biotopu, kurā zirgi atrodas. Var paralēli pētīt citu zālēdāju uzvedību, pētīt biotopu izvēli, vai tā nepārklājas ar zirgu biotopu izvēli. Protams vajadzīgas kartes, kurās parādīts biotopu veids. Tālāk var datus apstrādāt un iegūt secinājumus par zirgu biotopu izvēli, to sadzīvošanu ar pārējiem zālēdājiem.
Vēl var izpētīt kā zirgi uzvedas diennakts laikā, kad tie barojas, kad atpūšas. Izmanto dažādas iepriekšminētās metodes, galvenais ir piefiksēt laiku kādā notiek konkrētā darbība (vai zirgi barojas vai atpūšas). Novērojumus var sadalīt divos periodos – ziemas un vasaras novērojumos. Novērojumus veic Tajā biotopā kur zirgi ir biežāk sastopami barojoties un atpūšoties. Diennakts jāsadala vairākos periodos. Tad, izmantojot transektu metodi vai arī novērojumus no slēpņa, jāpiefiksē zirgu uzvedība.Kad savākts pietiekami daudz materiāla, var sastādīt diagramas, kuras atspoguļo zirgu nodarbību diennakts laikā, cik bieži zirgi konkrētajā laika periodā ganās, cikbieži atpūšas. Kādas ir atšķirības starp gadalaikiem. Problēmas varētu sagādāt tas, ka nav tik viegli iegūt tiešus novērojumus, zīdītāji neļauj sev pietuvoties tik tuvu kā gribētos, tāpēc vajadzīgs daudz laika vai cilvēku resursu, lai savāktu vajadzīgo datu apjomu.
Baru uzvedību var pētīt ar tiešajiem novērojumiem, vislabāk būtu tā, lai zirgi nemanītu cilvēku klātbūtni. Vislabāk var to izdarīt ar slēpņiem un nofilmējot zirgu uzvedību. Novērojumus apraksta un apkopo. Ar laiku informācija uzkrājas, taču šis pētījumsir darietilpīgs un laikietilpīgs. Šādi var pētīt arī zirgu attiecības ar vilkiem.

Atpakaļ

Pētījumi populāciju ģenētikā
Interesants pētījumu virziens ir poulāciju ģenētikā.Ģenētiskā daudzveidība ir viena no bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļām. Zirgu skaits pagaidām ir neliels, tas var apdraudēt to eksistenci. Zirgus apdraud inbrīdings, kurā parādās recesīvās mutācijas, kas nav labvēlīgas populācijai. Inbrīdings izjauc populācijas ģenētisko līdzsvaru. Pagaidām esošas populācijas ir izolētas no citām populācijām un īpatņu skaits ir neliels.Viena poulācija atrodas Nīderlandē, otra Latvijā. Latvijā ievestajos zirgos ir pārstāvētas pēc iespējas dažādas ģenētiskās līnijas, lai izbēgtu no nelabvēlīgām izpausmēm. Svarīgi būtu izpētīt kāds ir šis ģenētiskais līdzsvars Latvijā ievestajiem zirgiem, paredzēt kādi procesi var notikt unvarbūt pat neļaut tiem notikt.
Pētījumu virzieni un metodes
Populācijā tieši var novērot tikai fenotipus. Populāciju ģenētikas pamats ir organismu pazīmju kvalitatīvs un kvantitatīvs apraksts. Izmanto tiešus novērojumus t.i. apraksta morfoloģiskās pazīmes, var izmantot fizioloģiskās, bioķīmiskās un molekulārās ģenētikas metodes. Izmanto arī citoģenētikās metodes, pēc kurām indivīda fenotipiskās pazīmes salīdzina ar viņa hromosomu komplekta īpatnībām.
Vispirms ko var darīt, ir aprakstīt īpatņu ārējas morfoloģiskās pazīmes. Tur ir vajadzīgas iemaņas un zināšanas ģenētikā. Vēl vismaz pagaidām vajadzētu savākt visu īpatņu ģenētisko materiālu un tad to analizēt. Ģenētisko materiālu var ņemt no asinīm, matiem utt. Pirms izlaišanas vajadzētu paņemt paraugus ar asinīm, no kuriem var izdalīt DNS. Ģenētisko materiālu var ievākt ik pēc kāda laika, piemēram uz laiku iemidzinot īpatņus un paņemot asins paraugus, var izmantot arī, piemēram, fekālijas un matus. Ievāktajam materiālam izdara analīzes, sekojot līdzi cik radniecīgi ir visi zirgi viens otram. Analīzes vajadzētu taisīt ik pēc kāda laika, lai novērtētu kāda ir ģenētiskā situācija populācijā, vai tā ir līdzsvarota, vai nē, vai izpaužas inbrīdings, gēnu dreifs,kādi evolūcijas procesi notiek poulācijā.
Kad ir savākts pietiekami daudz materiāla par pazīmēm, tad var sāk pētīt un analizēt cik bieži alēles ir sastopamas populācijā,kādas ir to frekvences, vai populācija atbilst Hārdija – Veinberga likumam. Protams nepieciešama matemātisko un biometrisko metožu pielietošana, lai apstrādātu ievākto materiālu. Pētījumos var iet dziļak un dziļāk.
Šie visi bija pētījumu virzieni, kuros sākotnēji var iedziļināties. Protams pētījumu virzieni var būt vēl ļoti daudz un dažādi, taču visus aprakstīt nav iespējams. Šiem pētījumiem var sekot vēl dziļāki un papildinošāki pētījumi.

Atpakaļ

Literatūras saraksts:

http://www.ldf.lv/

http://www.wwf.lv/

Willem Owermars 1998 „Pārskats par WWF Latvijas pārstāvniecības programmu: Lielo zālēdāju reintrodukcija”

Rapportage Period: 17june – 19 nov. 1993 "Hustain nuruu Stepe reserve Mongolia"

Diana Kudayrova, The Baltic Times, 20 september 1999 "Wher horses run"

MMD '98/7-8 "Savvaļas zirgu medības Latvijā? " 25 – 27 lpp.

Liepa " Ekoloģija un dabas aizsardzība"

Misiņa , Loža "Ģenētika ar selekcijas pamatiem"

Atpakaļ

Referātu saraksts