Purvs jādefinē kā sauszemes ekosistēma, kas veidojusies aizaugot ezeriem un kuru raksturo specifiski augu augšanas apstākļi un hidroloģiskais režīms. Purvi raksturojas ar pārlieku lielu mitruma pakāpi.
   Latvijā ir aptuveni 6 000 lielāku vai mazāku purvu un tie aizņem apmēram 640 000 ha zemes platību, tas ir,  ~ 10% no mūsu valsts teritorijas. Latvijas 11 lielāko purvu saraksts.
   Lielākā daļa Latvijas purvu ir vedojušies aizaugot tieši ezeriem. Tie ir pēcleduslaikmeta dabas veidojumi, kas sākuši veidoties jau pirms 7500 - 5000 gadiem, mitrajā un siltajā atlantiskajā klimatā. Lielākā daļa Latvijas purvu ir 6000 - 8000 gadus veci. Vecākie Latvijas purvi, kas pārsvarā atrodas Vidzemē ir veidojušies 9000 - 12000 gadus atpakaļ, taču kopumā tie ir pēcleduslaikmeta veidojumi, kuru veidošanās turpinās arī mūsdienās.
   Pārpurvošanās parasti sākas no krastiem. Ezermalas augājam attīstoties, tas ilgtošā laikā pāraug ezeru. Augāja atmirušās daļas pakāpeniski aizpilda ezeru. Tādā pašā veidā aizaugt var arī lēnas upes un pat jūras līči.
   Augsne var pārpurvoties vairāku iemeslu dēļ, kā piemēram, meža izciršanas rezultātā, kad strauji samazinās transpirācija dotajā platībā. Augsnes pārpurvošanās iespējas palielinās arī pēc mežu ugunsgrēkiem, kad izdegušajā teritorijā savairojas sūnas, kas uzkrāj papildus mitrumu.
 

/Atpakaļ uz purvu mājas lapu