Kūdras ieguve
Purvu ekspluatācija un apsaimniekošana
Ārstnieciskās dūņas
Sapropelis
Kopējie kūdras krājumi
Latvijā sasniedz 17 miljardus kubikmetru. Galvenie kūdras
ieguves
rajoni ir Rīgas, Valmieras, Valkas, Rēzeknes un Jēkabpils
rajons. Rūpnieciskas nozīmes atradnes ir tikai lielajos
purvu
masīvos, tādos kā Cenas tīrelis, Sedas, Strūžānu,
Baložu un dažos citos lielākajos purvos. Kopumā
Latvijas Kūdras fondā ir rteģistrētas ap 5 799
kūdras ieguves vietas, kuru platība ir lielāka par 1
ha.
No kūdras, tās
pārstrādes
rezultātā var iegūt kūdras - amonjaka mēslojumu,
kūdras briketes, izolācijas materiālus (kūdras
plāksnes, segmentus), pakaišus, sauso kurināmo, lopbarības
raugu, fenolu, vasku, spirtus, organiskās skābes (etiķskābi,
skābeņskābi u.c. skābes), plastmasu, sfagnolu,
un daudzus citus vērtīgus produktus, kas šeit nav minēti.
Ārstnieciskās dūņas
Latvijā ir samērā plaši izplatītas. Tās
atrodamas galvenokārt Piejūras zemienes purvu nogulumos.
Nozīmīghākās
atradnes ir Ķemeru, Baldones, Liepājas un Mežciema apkārtnē.
Ārstniecisko dūņu krājumi atsevišķās
atradnēs svārstās no 27 - 197 tūkstošiem kubikmetru.
Ārstnieciskās dūņas
ir ģeoloģiski jauni veidojumi, kas sastāv no ūdens,
minerālvielām un organiskajām vielām. Tās
veidojas purvos augu atlieku trūdešanas rezultātā.
To specifiskās īpašības piemīt pateicoties
lielajam organisko vielu daudzumam tajās, nelielai sāļuma
pakāpei, siltumnoturībai un citiem faktoriem. Turklāt
dūņu koloidālā struktūra padara tās
lipīgas, elastīgas un nodrošina lielub ūdensietilpību.
Ārstnieciskās dūņas
izmanto dziedniecībā. Tās ietekmē vielmaiņu,
sirds - asinsvadu un nervu sistēmas darbību, kā arī
asins ķīmisko sastāvu. Saskares vietā ar ādu
tās rada sāpes remdējošu un dezinficējošu
efektu.
Latvijas purvos un
aizaugušu
ezeru gultnēs bieži ir atrodams sapropelis - organogēns
nogulumiezis ar recekļainu struktūru brūnganā, zaļganā,
pelēkā, dzeltenā vai bāli iesārtā
krāsā. Bez organiskajām vielām, kas veidojušās
no sīku ūdensdzīvnieku un augu atliekām, sapropelis
satur arī minerālvielas - smilts, māla, kaļķa
un citus piejaukumus. Tam ir raksturīga augsta mitruma
pakāpe
(95 - 97%), zema mineralizācijas pakāpe (~1g/l) un dažāda
organisko vielu koncentrācija. Tajā konstatēti arī
daudzi mikroelementi (Cu, Mn, Co, Ni, Ml, Zn, Ti, As u.c.).
Latvijā sapropelis
visvairāk
izplatīts Rīgas jūras līča piekrastes kūdrājos.
Sapropeli izmanto
ķīmiskajā
rūpniecībā, par piedevu lopbarībai, lopbarības
rauga ražošanā un kā saistvielu galdniecības
plašu ražošanā. Bez tam to lieto augkopībā
kā efektīvu mēslošanas līdzekli, jo tas satur
tādus augiem nepieciešamos elementus, kā slāpekli
(satur gandrīz 2x vairāk nekā kūdra), fosforu,
kāliju un kalciju.
Kāviens no visplašāk
un vissenāk lietotajiem purva apsaimniekošanas veidiem ir
jāmin
hidromeliorācija.
Ar tās palīdzību
purvus un citas pārmērīgi mitras teritorijas var pārvērst
ražojošā zemē.
Hidromeliorācijai ir
liela
nozīme mežu ražības paaugstināšanā.
Augsnes nosusināšanas rezultātā kūdrā
iekonservētās barības vielas no jauna spēj iesaistīties
vielu apritē un augu dzīvības procesos. Tā piemēram,
meliorācijas rezultātā nosusinātajās mežaudzēs
koksnes pieaugums palielinās vidēji 2 - 3 reizes, kā
arī krasi uzlabojas koksnes kvalitāte.
Nosusinot rūpnieciski
mazvērtīgās pūkainā bērza Betula
pubescens audzes, kurās otrā stāvā parasti
aug panīkušas eglītes, bērzs uz šo apstākļu
uzlabošanos nereaģē gandrīz nemaz, toties ļoti
stipri reaģē egle, strauji palielinot koksnes pieaugumu.
Ja šādu eglīšu audzi atbrīvo no bērziem,
tad tā ik gadus dod vidēji uz hektāru apmēram
10 kubikmetrus koksnes papildus pieaugumu.
Purvos ir iespējams
ierīkot
arī augstvērtīgas dzērveņu plantācijas.
Dažkārt nosusinātās
purva augsnes apar ar milzīgiem purvu arkliem un to vietā
izveido
pļavas, ganības vai tīrumus.
Kur nosusināta kūdraina
un mitra augsne tur rezultāti ir samērā labi. Turpretī
mitro smilts augšņu kultivēšana (tas vairāk
attiecas un slapju un pārpurvotu mežu nosusināšanu),
tās vienlaidus dziļi aparot un uzgriežot virspusē
neauglīgu smilti, nevis palielina šo augšņu auglību,
bet gan samazina.