Atkarībā no ūdens ieguves, augu segas un kūdras nogulu veida visus latvijas purvus var iedalīt trijos tipos:
Zemais jeb zāļu purvs ir purva attīstības pirmā stadija, tas veidojas aizaugot galvenokārt ezeriem un vecupēm, kā arī pārpurvojoties zemākām ieplakām. Zemie purvi ir minerotrofi purvi, kuri ūdeni un barības vielas saņem no gruntsūdeņiem.
Augu sabiedrībām tajos ir raksturīgas dažādas grīšļu sugas, platlapu spilve Eriophorum latifolium un brūno sūnu sugas (atrotītā sirpjlape Drepanocladus revolvens, parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, starainā atskabardze Campylium stellatum, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, adiantu spārnene Fissidens adianthoides, lielā samtīte Bryum pseudotriquetrum). Augu sabiedrības veido gan zemās, gan augstās grīšļu sugas (sāres grīsis Carex panicea, Hosta grīslis C. hostiana, zvīļaugļu grīslis C. lepidocarpa).
Zāļu purvi parasti ir ļoti slapji, to kūdra ir ievērojami mineralizējusies un vāji skāba, dažkārt pat nedaudz sārmaina (pHKCl 6.0 - 7.0).
Pēc veģetācijas rakstura zemos purvus iedala vairākās grupās:Latvijā zemie purvi aizņem apmēram 49%no purvu kopplatības. Visvairāk tie sastopami Piejūras zemienes ieplakās, Austrumlatvijas zemienē, Sedas līdzenumā un Gaujas senlejā.ar mežu apaugušos; ar lakstaugu - krūmu augu segu; ar lakstaugu - grīšļu - sūnu augu segu. 1. Bagātie zāļu purvi
Veidojas vietās, kuras ir pastāvīgi mitras vai slapjas. Bieži vien tur pieplūst ar kaļķi bagāti pazemes ūdeņi. Šādi purvi sastopami gan līdzenās vietās, gan arī nogāzēs. Tiem raksturīgass vairākas orhideju sugas: stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata, asinssarkanā dzegužpirkstīte D. cruenta, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, purva dzeguzene Epipactis palustris.1.1. Kalcifilie zāļu purvi ar rūsgano melnceri Schoenus ferrugineus
Raksturīgā suga ir rūsganā melncere Schoenus ferrugineus. Kopā ar to sastop bezdelīg - actiņu Primula farinosa, sāres grīslis Carex panicea, zvīņaugļu grīsli C. lepidocarpa, Hosta grīsli C. hostiana, parasto kreimuli Pinguicula vulgaris, purva dzeguzeni Epipactis palustris. No sūnām jāmin adiantu spārnene Fissidens adianthoides, atrotītā sirpjlape Drepanocladus revolvens, starainā atskabardze Campylium stellatum.1.2. Kalcifilie zāļu purvi ar Devela grīsli Carex davalliana
Sastop nogāzēs, kur izplūst ar kaļķi bagātu avotu ūdeņi. Raksturīgā suga ir Devela grīslis Carex davalliana.2. Nabadzīgie zāļu purvi
2.1. Nabadzīgie zāļu purvi ar dzelzszāli Carex nigra
Tajos sastopamas sugām nabadzīgas augu sabiedrības, kurās dominē delzszāle Carex nigra.2.2. Nabadzīgie zāļu purvi ar pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa
Zāļu purvi, kuru augu sabiedrībās dominē pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa un brūnās sūnas: parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, starainā atskabardze Campylium stellatum, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.2.3. Nabadzīgie zāļu purvi ar divputekšņlapu grīsli Carex diandra
Zāļu purvi, kuros dominē divputekšņlapu grīslis Carex diandra.2.4. Nabadzīgie zāļu purvi ar uzpūsto grīsli Carex rostrata
Zāļu purvi, kuros dominē uzpūstais grīslis Carex rostrata. Sastop augsto purvu malās, ezeru krastos.2.5. Nabadzīgie zāļu purvi ar augsto grīsli Carex elata
Zāļu purvi, kuros dominē augstais grīslis Carex elata.2.6. Zāļu purvi ar dižo aslapi Cladium mariscus
Zāļu purvi, kuros dominē dižā salape Cladium mariscus.3. Zāļu purvi ar avotiem
3.1. Kalcifilie purvi ar avotiem
Zāļu purvi kaļķainu avotu izplūdes vietās. Tajos sastop specifiskas sūnu sugas, tādas kā mainīgo avotspalvi Cratoneuron communtatum.3.2. Purvi ar sēravotiem
Zāļu purvi sēravotu izplūdes vietās.3.3. Avotu purvi bagāti ar dzelzi
Zāļu purvi ap avotiem, kur ūdens bagāts ar dzelzi.Šie purvi veidojas no zemajiem purviem tiem tālāk attīstoties, kā arī pārpurvojoties mitrākiem mežu masīviem. Pārejas purvi pieder pie mineratrofajiem purviem. Tie ir sausāki per zemajiem purviem. To nosaka gruntsūdeņu vājāka pieplūde purva virspusei. Šajos purvos sastop gan zāļu, gan augsto purvu sugas.
Pārejas purvi sastāda 9% no visu Latvijas purvu kopplatības.1. Pārejas purvi ar pūkaugļu grīsli Carex lasiocarpa
Pārejas purvi, kuros dominē pūkaugļu grīslis Carex lasiocarpa un sfagni.2. Pārejas purvi ar dūkstu grīsli Carex limosa
Pārejas purvi, kuros dominē dūkstu grīslis Carex limosa.3. Pārejas purvi ar parasto baltmeldru Rhyncospora alba
Pārejas purvi, kuros dominē parastais baltmeldrs Rhyncospora alba.4. Pārejas purvi ar trejlapu puplaksi Menyanthes trifoliata
Pārejas purvi, kuros dominē trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata.5. Pārejas purvi ar Alpu mazmeldru Trichophorum alpinum
Pārejas purvi, kuros dominē Alpu mazmeldrs Trichophorum alpinum.6. Pārejas purvi ar uzpūsto grīsli Carex rostrata
Pārejas purvi, kuros dominē uzpūstais grīslis Carex rostrata.7. Pārejas purvi ar makstaino spilvi Eriophorum vaginatum
Pārejas purvi, kuros dominē makstainā spilve Eriophorum vaginatum.
Augstie jeb sūnu purvi veidojas no pārejas purviem, tiem sasniedzot apkārtējās teritorijas līmeni un pārtraucot baroties ar pazemes ūdeņiem. Ūdeni un barības vielas šāda purva augi saņem tikai no atmosfēras nokrišņiem (ombrotrofi purvi).
Augsti purvi var būt klaji vai arī noauguši ar priedi. Sūnu purviem raksturīgs ciņu - ieplaku un grēdu - lāmu komplekss.
Sūnu purva veģetācijai raksturīgas kūdru veidojošas augu sabiedrības. Sūnaugu stāvā dominē sfagni. Lakstaugu stāvā sastop makstaino spilvi Eriophorum vaginatum, lielo dzērveni Oxycoccus palustris, polijlapu andromedu Andromeda polifolia, apaļlapu raseni Drosera rotundifolia.
Latvijas mitrā klimata iespaidā sfagni strauji aug un purva virsma ātri ceļas uz augšu, veidojot purva kupolu.
Augstie purvi aizņem apmēram 42% no Latvijas purvu kopplatības un veido lielākos purvu masīvus mūsu valstī.
Lieli sūnu purvu masīvi ir Rīgavas līdzenumā, Kurzemes piekrastē, Tālavas un Austrum - latvijas zemienēs. Austrumlatvijas zemienē atrodas lielākais purvs Latvijā - Teiču purvs (platība ~19587 ha).