REZULTĀTI

GNP ūdens bezmugurkaulnieku sugu sarakstā apkopti dati par 383 ūdens bezmugurkaulnieku sugām (apakštaksoniem) un 18 virstaksoniem. Sugu saraksts sastādīts pamatojoties uz literatūras datu analīzi un atsevišķu pētnieku ievāktajiem materiāliem. Sugu (taksonu) skaits pa virstaksoniem parādīts 2.tabulā.

Sugu (taksonu) saraksts sastādīts datorprogrammā MS Excel tabulas veidā. Tabulā dots taksons, sastopamības biežums, kvantitatīvais biežums un izplatība GNP. Gandrīz visām sugām (taksoniem) sastopamības biežums un kvantitatīvais biežums novērtēts pēc trīspakāpju skalas (1. tabula).

1. tabula.

Sastopamības biežuma un kvantitatīvā biežuma sadalījums un lietotie apzīmējumi.

 No 18 lielajām taksonomiskajām grupām GNP faunistiskais sastāvs:

·        ir zināms 6 grupām: matoņi, dēles, augstākie vēži, spāres, viendienītes, tīklspārņi,

·        nepilnīgi zināms 3 grupām: mazsartārpi, blaktis, makstenes,

·        vāji zināms 6 grupām: zarndobumaiņi, skropstiņtārpi, vaboles, dūņenes, divspārņi, gliemji,

·        nezināms 3 grupām: sūkļi, ūdensērces, strautenes.

GNP ir nozīmīga loma sugu un biotopu aizsardzībā, jo GNP ir atrastas 15 Latvijas Sarkanās grāmatas sugas un 20 Latvijai retās sugas. No tām 8 sugas ir iekļautas Bernes konvencijas, 9 sugas ES direktīvas un 2 sugas IUCN aizsargājamo sugu sarakstos, bet 15 sugas MK noteikumu “Par īpaši aizsargājamo sugu sarakstiem” projektā.

2.tabula. Apakštaksonu skaits pa virstaksoniem.

 SECINĀJUMI

Ø       Gaujas Nacionālā parka ūdens bezmugurkaulnieku fauna atzīstama par vidēji bagātu, jo GNP konstatētas 383 ūdens bezmugurkaulnieku sugas (apakštaksoni) un 18 virstaksoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visiem Latvijas saldūdens bezmugurkaulniekiem.

Ø       No 18 lielajām taksonomskajām grupām GNP faunistiskais sastāvs ir zināms 6 (matoņi, dēles, augstākie vēži, spāres, viendienītes, tīklspārņi), nepilnīgi zināms 3 (mazsartārpi, blaktis, makstenes), vāji zināms 6 (zarndobumaiņi, skropstiņtārpi, vaboles, dūņenes, divspārņi, gliemji) un nezināms 3 (sūkļi, ūdensērces, strautenes) grupām. Faunistiski vāji izpētītajām grupām ir nepieciešama papildus izpēte.

Ø       Pēc GNP biotopu vizuālā novērtējuma un lielo taksonomisko grupu analīzes var spriest, ka GNP teritorijā varētu atrast vēl vismaz tikpat daudz ūdens bezmugurkaulnieku sugu.

Ø       GNP ir nozīmīga loma sugu un biotopu aizsardzībā jo GNP ir atrastas 15 Latvjas Sarkanās grāmatas sugas un 20 Latvijai retās sugas. No tām 8 sugas ir iekļautas Bernes konvencijas, 9 sugas ES direktīvas un 2 sugas IUCN aizsargājamo sugu sarakstos, bet 15 sugas MK noteikumu “Par īpaši aizsargājamo sugu sarakstiem” projektā.

Ø       GNP atrasti relatīvi daudz aizsargājamajām un retajām sugām piemēroti biotopi, kuros attiecīgās sugas pagaidām nav konstatētas, taču padziļinātu pētījumu rezulātā tās varētu tikt atrastas.

Ø       GNP atrastajām aizsargājamajām un retajām sugām nepieciešams izstrādāt sugu aizsardzības plānus.

Ø       GNP bioloģiski daudzveidīgākajiem un aizsargājamo, un reto sugu atradņu biotopiem nepieciešams izstrādāt saglabāsanas/apsaimniekošanas plānus, katrai teritorijai individuvāli.

 REKOMENDĀCIJAS

Hidrobioloģisko liegumu izveidošana GNP

Hidrobioloģiski interesantākajās un daudzveidīgākajās vietās GNP teritorijā ir jāizveido hidrobioloģiskie liegumi. Perspektīvās hidrobioloģisko liegumu izveidošanas vietas būtu:

ü                  Amata. Viss GNP Amatas posms ar tās tuvumā esošajiem sīkūdeņiem.

ü                  Braslas ieleja. Posmā Braslas ūdenskrātuve - ~Dziļais grāvis.

ü                  Pērļupīte. Visā GNP posmā.

ü                  Rakšupes – Dzērdupes komplekss. Rakšupes lejtece (lejpus Kārļu ceļa), Vellupe, Dzērdupe gandrīz visā garumā un sīkūdeņi Gaujas ielejā.

ü                  Gaujas vecupe pie Kvēpenēm.

ü                  Gaujas vecupe pie Ramātu klintīm.

ü                  Mazais Ungurs.

ü                  Sāls ezers.

ü                  Sudas purva ezeri.

Visās minētajās ūdenstilpēs ieteicams veikt hidrobioloģisko monitoringu. Katram liegumam ir jāizstrādā individuvāls saglabāšanas/apsaimniekošanas plāns, kā arī jāpārtrauc mežu izciršana tiešā ūdenstilpju tuvumā.

GNP faunas inventarizācijas pilnveidošana

Veikt vāji vai nepilnīgi apzināto grupu papildus izpēti:

ü                  GNP faunistiskais sastāvs nezināms: sūkļi, ūdensērces, strautenes,

ü                  GNP faunistiskais sastāvs vāji zināms: zarndobumaiņi, skropstiņtārpi, vaboles, dūņenes, divspārņi, gliemji,

ü                  GNP faunistiskais sastāvs nepilnīgi zināms: mazsartārpi, blaktis, makstenes.

Sadarbībā ar Latvijas Entomoloģijas biedrību izstrādāt GNP bezmugurkaulnieku ilgtermiņa kartēšanas koncepciju un izveidot sugu datu bāzi. (Ilgtermiņa kartēšana ietver vienas vai vairāku bezmugurkaulnieku grupu kartēšanu katru gadu, rotācijas cikla kārtībā.)