Dundura attīstība.
Dunduri vairojas dzimumceļā. Pārojas tikai pieaugušie kukaiņi. Vairums
to dara siltajā sezonā. Kukaiņu tēviņi ievada mātītes ķermenī spermas šūnas,
kas sasniedz olšūnas un tās apaugļo. Apaugļota ola atkārtoti dalās, līdz
šūnu skaits sniedzas simtos. No šīm šūnām veidojas nākamā kukaiņa ķermenis.
Dunduri attīstās pilnīgi. Tā stadijas ir ola, kāpurs, kūniņa, un imagine
(pieaudzis kukainis).
-
Ola ir milzīga šūna, kurā embrionālās
attīstības laikā izveidojas kāpurs. Olu veido olšūna, kuru apņem čaula.
Olšūnā dzeltenuma veidā atrodas barības vielas. Kukaiņiem raksturīgi, ar
dažiem izņēmumiem, ka tie nerūpējas par olām un pamet tās. Tomēr olas parasti
grūti sameklējamas, lai gan reizēm tās apēd putni vai citi dzīvnieki. Bīstamākā
kukaiņu dzīvē ir kāpura stadija. Visu sugu kāpurus visvairāk lielos daudzumos
apēd putni. Bez tiem dabiskie ienaidnieki ir arī spāres, sirseņi, zirnekļi.
-
Kāpurs. Kāpuri ir bez kājām un bez
norobežotas galvas. Tie ir parazītiski. Jaunajiem kukaiņiem augšanu traucē
āda. Tā veidota no cietas vielas, kas nav spējīga izplesties. Āda pārplīst,
dundurs no tās izraušas. Ķermenis tam klāts ar jaunu ādu, kas izveidojusies
zem vecās. Pārmaiņas, kas norit, kukainim augot, sauc par metamorfozi jeb
pārvēršanos. Morfoloģija Pieaugusie dunduri ir 1,3...30 mm gari, spārni..
. Acis zeltainas. Kāpuri pelēcīgi, 3040 mm gari, posmoti. Ķermenis abos
galos smails, priekšgalā ar sīku galvu. Uz posmu robežas valnīšveida uzbiezinājumi
ar nelieliem pauguriem, t.s. māņkājām. Dunduri ir lielākie no asinssūcējiem
divspārņiem (līdz 25 mm gari). To spārni ar labi saredzamu dzīslojumu;
bezkrāsaini, caurspīdīgi (dunduriem (sīkāk pielikumā)), ar melniem plankumiem
(zeltačiem (sīkāk pielikumā)) vai pelēkraibi (lietenēm (sīkāk pielikumā)).
Dunduriem raksturīgas zeltainzaļas acis.
