Ūpis (Bubo bubo)

Saturs

Ievads

Uzmanību – sācies ūpja gads!
Latvijas Ornitoloģijas biedrība katru gadu izsludina kādu putnu, kura pētniecībai tiek pievērsta uzmanība. Gada putns 2000 bija ķīvīte, bet 2001.gads izsludināts par ūpja gadu, tāpēc ūpja aizsardzībai tiks veikti dažadi aizsardzības pasākumi.
Rīgas Zooloģiskā darza informācijas un izglītības vadītājs Ingmārs Līdaka pastāstīja, ka ūpju Latvijā ir maz, tāpēc nav zināms, cik viņu īsti ir. Ņemot vērā ūpju slēpto dzīves veidu, ir bijuši gadījumi, ka cilvēki redz un dzird ūpi, bet par to neziņo. Pastāv uzskats, ka plēsīgie putni, kādreiz nomedot kādu medni vai rubeni, ir konkurenti cilvēkam, kurš arī labprāt tos medī. Atšķirība no cilvēka, ūpis nemedī prieka vai hobija pēc, bet gan sava vēdera vadīts.
Ornitologi, kas pievērš uzmanību ūpju pētīšanai, baidoties nosaukt aptuvenu skaitli.. Pētnieki dod dažādus skaitļus, taču nav priekštata par to, cik ūpju ir konkrēti. Pēdējo desmit gadu laikā ūpju skaits ir palielinājies Rīgas apkārtnē. Vai tas ir tāpēc, ka citur Latvijā samazinājies un uz tā rēķina Rīgas apkārtnē pieaudzis - tāpēc ir šis gads, lai to noskaidrotu.

Sākums

I.Līdaka aicinana cilvēkus ievērot divas lietas:

lūgums ūpja mazuļus neaiztikt un nenest no meža uz mājām vai zoodārzu, izņemot gadījumus, ja putnam tiešām ir vajdzīga palīdzība,
nejaukt ūpi ar ausaino pūci, kura pēc izskata ir ļoti līdzīga, bet radikāli atšķirās pēc izmēriem. Parasti tiek novērota ausainā pūce, kas ligzdo pļavas ainavā un medī māju tuvumā. Ūpis māju tuvumā nemēdz uzturēties. Viņam patīk uzturēties Rīgas apkārtnē, kur barība ir pietiekami un kur arī ligzdo.

Sākums

Kā pazīt ūpi ?

Latvijā pavisam ir 13 pūču sugas. Ūpis ir lielākais pūču dzimtas putns. Tā ķermeņa garums pieaugušam putnam ir 65 – 70cm. Masa tēviņiem 1.5 –2kg, bet mātītēm 2.3 – 3kg.
Apspalvojums brūni raibs vai dzeltenbrūns, maskējošs. Acis lielas, oranžas, atrodas vienā plaknē, redz vienā virzienā, bet ūpim ir ļoti elastīgi kakla skriemeļi, tāpēc tam ir iespējams galvu pagriezt pa 270 grādiem. Virs galvas spalvu pušķi – "austiņas", kas kalpo dekorācijai. Lidojums kluss,lēns, parasti zems. Ūpja tēviņa balss monotons "uhū", kas biežak dzirdams agri pavasarī vai pat ziemas beigās, un dažkārt mēs ūpi varam pamanīt tikai izdzirdot balsi, jo dienā ūpis maskējās no ienaidniekiem.
Izplatības areāls – Eirāzija. Latvijā sastopams galvenokārt jūras piekrastē, lielu ezeru tuvumā, sausos priežu un jauktu koku mežos. Ziemo Latvijā. Aizsargājams.
Pārtiek no zīdītājiem (pelēm, žurkām, zaķiem) un putniem (sīļiem, zivju garņiem).
Ligzdo uz zemes, visbiežāk pie koka saknēm, bedrē vai ieplakā, alā vai koka dobumā (reti), dažreiz arī cita putna ligzdā. Dējumā 2 – 4 baltas, apaļas olas. Gadā viens perējums. Perēšanas ilgums parasti ir 34 – 36 dienas. Perē mātītes, bet mazuļus aprūpē abi vecāki.
Ūpis ir ļoti jūtīgs pret traucējumiem, var pamest ligzdu ar mazuļiem. Vairošanos ietekmē barības daudzums. Ūpju pāris turās kopā visu mūžu.
Ūpis barību meklē klajumā, labi redzamā vietā, ezerā vai izgaztuvēs. Pēdējā laikā ap Rīgu ir vislielākā ūpju koncentrācija, jo izgāztuvēs ir ļoti daudz barības: eži, kaķi, kurus var viegli noķert, protams arī žurkas. Rīgas apkārtnē ir paveci, aizsargāti priežu meži, kur ūpim ligzdot. Ir pārprasts, ka pūces ligzdo dobumos, jo mazāk par pusi no pūču sugām ligzdo dobumos. Ūpis kādreiz mēdz ligzdot smiltsakmeņa nišā, kas nav dobums, parasti ligzdo uz zemes, izkasot bedrīti, tajā iedēj 3-4 baltas, gandrīz pilnīgi apaļas.

Sākums

Ievērosim dabas likumus

No Jaunciema atveda pārīti ūpēnus, kas likās pilnīgi pamesti uz zemes, tātad izkrituši no dobuma.
Kāds cits gadījums, kad Doles salā atrasts ūpēns, ielikts sēņotāja groziņā un atnests uz zooloģisko dārzu, kas ir pilnīgi aplam. I.Līdaka atgādina, ka nevajadzētu aiztikt dzīvnieku, kas atrasts mežā. Pretdabisks ir stāvoklis dzīvniekam atrasties pilsētā uz ielas, turpretī atrasties mežā – tā ir viņa dzīves vieta, tāpēc nevajag dzīvnieku bez vajadzības aiztikt. Daba eksistē bez cilvēka palīdzības un iejaukšanās. Izņēmuma gadījumi ir tad, ja putns vai dzīvnieks tiešām ir iekļuvis nelaimē, no kuras pats nevar izkļūt, piemēram, salauzis spārnu elektrības vados - tad ir jāpalīdz.

Sākums

Ļoti laba redze, vēl labāka dzirde

Aplams uzskats, ka ūpis dienā nekā neredz. Viņš redz kolosāli - labāk nekā cilvēks. Naktī protams redz daudz reižu labāk nekā cilvēks dienā, bet galvenais, kas tiek izmantots medībās, tā ir dzirde, jo īstās ausis pūcēm nav redzamas, tas atrodās sejas spoguļa malā, kā ļoti garas, plašas atveres, pie tam tās nav simetriskas, viena auss atrodas zemak, otra augstāk, lai varētu noteikt precīzu trokšņa cēloņa vietu. Arī lidojums ir bez skaņas. Zooloģiskajā dārzā ir bijis akls ūpēns, kurš lieliski ķēris žurciņas. Ja ūpim aizsietu acis, viņš arī medītu bez problēmām. Mazuļu laikā vietā, kur nav kaijas un vārnveidīgie putni, ausainā un purva pūce dienā aktīvi medī. Galvenais kritērijs, kāpēc ūpji nemedī dienā, ir ienaidnieki.

Sākums

Intervija ar Ingmāru Līdaku

Kādi ienaidnieki ir ūpjiem?
I. L. Vārnveidīgie putni, kaijas, dienas plēsīgie putni, tas pats vistvanags var paņemt ūpi. Ir bijis gadījums, kad no būra izbēdzis ūpis, tad viņa atrašanās vieta bijusi zināma pēc vārnu ielenkuma, un dienas laikā pat cielaviņa nekautrējās ieknābt ūpim.
Kā cilvēks varētu palīdzēt ūpim?
I. L. Es to vairākkārt esmu teicis, ka nav jāpalīdz. Jārespektē ūpja intereses, nav jāmeklē ligzda, lai iztraucētu, jo iztraucētā ūpja ligzdā paliek redzamas baltas olas, kas pievilina vārnas, sīļus. Ir variants, ka var darināt 1.5 m platas mākslīgās platformas, novietot kokā 6-10m augstumā, klātas ar egļu zariem un kūdru, bet to ir vērts darīt tur, kur ūpji tiešām ir. Ūpji neligzdo katrā mežā, jo lielākaisūpja ienaidnieks ir mežacūka, kura atrodot ligzdu, aizbaida ūpi un olas apēd, atšķirībā no lapsas vai āpša, kuri, pazīstot ūpja dabu, parasti ūpi neaiaztiek. Ligzdu labāk ir būvēt uz platformas, jo mežacūka kokā nevar uzkāpt.
Problemātiski ir arī tas, ka mednieki sloku laikā aizšauj ūpjus, tumsā īsti nesaredzot un sajaucot ūpjus ar slokām. Šādos gadījumos ir lūgums beigtus putnus nogādāt vismaz uz Latvijas Dabas muzeju, jo tas ir vērtīgs eksponāts. Zinātnieki var iegūt ļoti vērtīgus faktus nošāda putna.
Vai grūti iemācīties ūpja saucienu?
I. L. Drusku jāpatrenējas. Zooloģiskajā dārzā ir ideāla vieta šādiem treniņiem. Ja atsaucās, tad atsaucās. Tas atkarīgs arī no laika apstākļiem. Pēc būtibas ūpji riestot sāk februārī, bet tagad pēc ši atkušņa viņuprāt ir jau marts, tapēc aktivitāte ir manāma.

Sākums

Ieteikums, kā rīkoties ar nelaimē nonākušu ūpēnu.

Pēc iespējas ātrāk jacenšās to nogādāt pie veterinārā ārsta. Bet ir gadījumi, kad tas nav iespējams, tāpēc vajadzētu ievērot dažas lietas, kas īpašas tieši ūpim, gadījumā, ja ūpis mājās uzturās ilgāk par trīs dienām. Jāatcerās, ka ūpis, ne tikai stresa apstākļos, bez barības var izturēt ilgi, jo arī dabā viņš ne vienmēr var veiksmīgi sagādāt sev medījumu. Ūpi nekādā gadījumā nedrīkst barot ar cūkas gaļu, jo tā jebkuram dzīvniekam ir par treknu. Zooloģiskajā dārzā ūpjus baro ar lielopu gaļu 2 reizes nedēļā, 1-2 reizes nedēļā dod nogalinātas peles, jo pūču gremošanas īpatnības liek ēst pilnvērtīgu barību, kurā ir kauli, spalvas, vilna, veidojot atriju, kura tiek ietīta spalvu kamolā. Barojot tikai ar gaļu, rodas gremošanas traucējumi. 1 reizi nedēļā ir nepieciešama brīvdiena ēšanā, lai neapataukotos.
Sastopoties ar ūpi jāievēro, ka nagi var būt bīstamāki par knābi, jo jebkuram plēsīgajam putnam sajūtot miesu, instinkts liek tajā iecirst nagus, tāpēc drošāk to satvert aiz kāju stilbiem, nebaidoties no tā spārnu vēzieniem. Vēl drošāk būtu izmantot brezenta vai ādas cimdus.

Sākums
Vita Šalavejus

Referātu saraksts