Sugas vispārīgs apskatsLielais susuris Glis glis (L.)
Sugas vispārīgs apskats
Lielais susuris, saukts arī par dižsusuri vai gulētājžurku, Glis glis (L.) pieder pie grauzēju Rodentia kārtas un susuru dzimtas Gliridae. Dižsusuru Glis B. ģintī ir vienīgā suga.
Lielais susuris ir drukns grauzējs ar biezu, mīkstu un samērā garu apmatojumu. Tā ķermeņa garums ir 15-20 cm, masa 150-180 g, rudenī var sasniegt pat 280 g. Susura galva ir iegarena, ar nelielām, noapaļotām, biezi apmatotām ausīm un lielām acīm. Mugura un sāni pelēki vai brūnganpelēki ar sudrabainu nokrāsu. Vēders un krūtis baltgani ar dzeltenīgu nokrāsu. Pakaļkājas ir nedaudz garākas par priekškājām (Tauriņš, 1982). Aste vienmērīgi kupli apmatota, tās augšpuse pelēka, bet apakšpuse viduslīnijā baltgana (Rūtenberga, 1995).
No pārējām susuru sugām var atšķirt ar to, ka lielais susuris ir ar lielāku augumu, sudrabpelēku krāsu, galvas ornamentāciju un ļoti kuplu asti. Ar kuplo asti šo sugu var atšķirt no citām līdzīga lieluma grauzēju sugām (Tauriņš, 1982).
Lielais susuris ir aizsargājams dzīvnieks, iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Šī suga ir ierakstīta arī Lietuvas, Polijas un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā (Pilāts, 2000). Lielais susuris Glis glis (L.) ir Latvijā ļoti reti sastopama suga, kas ir ierakstīta ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, un Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā. Tā biotops galvenokārt ir veci lapkoku, retāk jauktie meži, kur daudz dobumainu koku, kā arī veci dārzi un parki. Latvija atrodas sugas areāla ziemeļu perifērijā, kas droši vien nosaka to, ka šī suga Latvijā ir reti sastopama. Turpmāk būtu nepieciešams veikt sugas izpēti jau zināmajās atradnēs un apzināt tās, kur būtu piemērots biotops ielajam susurim, kā arī pārbaudīt iespējamās atradnes Bejā (Alūksnes raj.) un Ļaudonā (Madonas raj.).
© Agita Grabovska, 2002