Lielais susuris Glis glis (L.)

Lielā susura izplatība Latvijā

Kad lielais susuris ir parādījies Latvijas teritorijā, precīzi nav zināms, visticamāk, ka tas noticis vienlaicīgi ar platlapju mežu izveidošanos vidējā holocēna sākumā atlantiskā klimata periodā. Pārskatos par Austrumbaltijas faunu šis susuris ir inēts, sākot ar 19. gs. sākumu kā ļoti reti sastopama suga gan Kurzemē, gan Vidzemē.

K. Greve raksta, ka 1900. un 1901. g. lielais susuris atrasts 9 vietās, no tām vistālāk uz ziemeļiem bija atradne bijušā Rencēnu pagastā. Pēc tam tikai 1933. g. vasarā susura 4 mazuļi atrasti bijušā Aizkraukles pagasta Veid – Lipšānu māju robežās un nodoti LU Salīdzināmās anatomijas institūtam, bet 1943. g. tika atrasta lielā susura ģimene pie Amatas. 1958. g. ziemojoša susura ģimene atrasta pie Turaidas un nodota Rīgas zoodārzam, bet, sākot ar 1977. g., lielie susuri novēroti Skrīveros, Daugavas ielejā pie Ašķeres gravas: 1977. g. – 5 īpatņi; 1978. g. – 3 ģimenes, 13 īpatņi un 1980. g. – 10 īpatņi (Tauriņš, 1982). 1979. g. šeit tika izveidots mikroliegums. Dažas atradnes zināmas arī Gaujas ielejā Siguldas apkaimē (Rūtenberga, 1995). Iespējams, ka suga ir atrasta arī Bejā (Alūksnes raj.) un Ļaudonā (Madonas raj.) (Pilāts, 2000).

Lielā susura izplatība Latvijā

uz sākumu

© Agita Grabovska, 2002