PLANKTONA FUNKCIONĀLĀS DARBĪBAS
GRUPAS
PLANKTONA LIELUMA KLASES
EZERU PLANKTONS
ZOOPLANKTONA ORGANISMU PIELĀGOJUMI DZĪVEI
ŪDENĪ
ZOOPLANKTONA MIGRĀCIJAS
ZOOPLANKTONA NOZĪME
PLANKTONA FUNKCIONĀLĀS DARBĪBAS GRUPAS
Planktons pēc savas funkcionālās darbības iedalās 3 lielās grupās:
- augu planktons – fitoplanktons
- dzīvnieku planktons – zoolpnktons
- baktēriju planktons – bakterioplanktons
PLANKTONA LIELUMA KLASES
Kaut arī planktona organismiem piedēvē īpašību –
brīvi peldoši, tomēr tas vairāk izpaužas kā spējā brīvi negrimt, jo planktona
organismi spēj grimt vai celties tikai kopā ar ūdens masu, temperatūras un
blīvuma izmaiņas ietekmē. Īsti brīvi peldošas ir zivis, bet tās pieskaita
nektonam.
Pēc lieluma klasēm, planktonu iedala:
- femtoplanktons (vīrusi)
0,02 – 0,2 m*10-6
- picoplanktons (aļģes, baktērijas) 0,2 – 2,0 m*10-6
- nanoplanktons
2,0 – 20 m*10-6
- mikrozooplanktons
20 – 200 m*10-6
- mezoplanktons
0,2 – 20 mm
- makroplanktons (jūrās)
2 – 20 cm
- megaloplanktons (jūrās)
20 – 200 cm
EZERU PLANKTONS
Ezera planktona dzīvniekus – zooplanktonu, veido trīs dzīvnieku grupas
:
No ezeru planktona dzīvniekiem barošanās attiecību ziņā
svarīgākie ir
Copepodaun
Cladocera, jo
Rotatoria ir
pārāk sīki. Tikai neliela daļa
Copepoda sugu sastopamas ezeru zooplanktonā.
Ļoti bieži un lielā skaitā sastopamas
Copepodasugas no šādām ģintīm
–
Eudiaptomus un
Mesocyclops.
Cladocera parasti dzīvo tādās pašās vietās, kā
Copepoda. Bieži sastopamas šādu ģinšu sugas –
Bosmina,
Diaphanosoma,
Daphnia, Ceriodaphnia, Leptodora.
Copepoda un
Cladocera sastopami arī krasta
tuvumā starp ūdens augiem, tad tie pieder pie fitofīlā planktona. No
Copepoda
jāmin tādas ģintis, kā
Macrocyclops,
Acanthocyclops,
Eucyclops,
no
Cladocera –
Chydorus,
Ceriodaphnia, Polyphemus.
No
Rotatoria masveidā zooplanktonā sastopamas šādu
ģinšu sugas –
Keratella,
Polyartha, Kellicottia, Asplanchna.
Krasta tuvumā starp augiem –
Euchlanis,
Lepadella,
Synchaeta,
Pompholyx,
Diurella,
Conochilus u.c.ģinšu sugas (Spuris
1958).
Zooplanktons viena ezera dažādās daļās – piekrastes joslā,
atklātā daļā, pie upju ietekām - nav vienāds sugu sastāva ziņā, jo
šīs pēc morfometrijas dažādās ūdenstilpnes daļas atšķirās gan pēc ūdens termikas,
gan hidroķīmiskiem rādītājiem, gan citiem vides apstākļiem. Katra suga izvēlas
sev piemērotākus apstākļus. Ir kosmopolītiskas sugas, kuras dzīvo ļoti dažādos
apstākļos, tām ir plašs izplatības areāls. Vēl lielākas atšķirības ir starp
dažādiem ezeriem – sekliem, aizaugušiem, purvainiem, dziļiem, dzidriem utt.
ZOOPLANKTONA ORGANISMU PIELĀGOJUMI
DZĪVEI ŪDENĪ
- Mazs izmērs, jo organisms sīkāks, jo vieglāks, jo vieglāk tam
noturēties ūdenī un nenogrimt. Vēžveidīgajiem, kuri ir lielāki, noturēties
ūdenī ir iespējams tikai tādēl, ka tie nemitīgi peld
- Atsevišķas Rotatoria un Cladocera sugas savu svaru samazina
ar gļotu un recekļu palīdzību ķermenī, kā arī organisma svars samazinās tādēl,
ka satur daudz ūdens.
- Ārējā forma – izaugumi, kas kavē grimšanu, Tā saucamā sezonālā maiņa
jeb ciklomorfoze, novērojama atsevišķām Cladocera un Rotatoria
sugām.
- Vēl noturētie ūdenī zooplanktona organismiem palīdz ūdens strāvas.
ZOOPLANKTONA MIGRĀCIJAS
Vēl joprojām diskutējams jautājums ir par zooplanktona
migrācijām. Tām ir liela nozīme ezera barošanās ķēdēs, jo notiekot migrācijām,
daļēji mainās arī barošanās ķēde ( zooplanktoniskie vēži ir galvenā sastāvdaļa
pirmās un otrās kārtas konsumentiem.
Zooplanktona dzīvnieki veic ezeros cikliskas 24 stundu vertikālās migrācijas.
Uzskata, ka tas ir kā aizsardzības stratēģija pret plēsējiem, kas medī kā
galveno sensoro maņu izmantojot redzi.
Daudzi no zooplanktona dzīvniekiem pavada diennakts gaismas
stundas dziļākajā – afotiskajā zonā un migrē ūdens virspusē naktī, lai barotos.
Vertikālās migrācijas ir mazāk raksturīgas seklām ūdenstilpnēm un ir atkarīgas
no gadalaika, diennakts laika, sugas, dzīves veida un ezera trofiskā stāvokļa
(Horne, Goldman 1994).
Pastāv arī versija, ka zooplanktons tumsā migrē uz leju,
tādējādi sekojot savai barības bāzei - fitoplanktonam, kurš tumsā grimst
uz leju, kā arī , lai izvarītos no izēšanas, jo zivis, kuras arī izvairās
no uzbrucējiem ūdens virsējos slāņos, pirmajās un pēdējās tumsasstundās izēd
epilimnija zooplanktonu.
Daži autori vispār noliedz varbūtību zoopanktonam pašam
aktīvi pārvietoties un brīvi peldēt. Migrācijas tiek izskaidrotas ar to,
ka kaut arī organismiem evolūcijas gaitā ir iaveidojušies pielāgojumi, lai
pretotos straujai grimšanai ūdenī (ciklomorfoze, veidojas dažādi izaugumi,
lai palielinātu saķeršanās virsmu ar ūdeni), tomēr ūdens blīvums mainās ātrāk
nekā to spēj izdarīt organisms. Kā izņēmumus varētu minēt pietiekoši lielus
zooplanktona dzīvniekus (5mm) kā arī tos, kuru aktivitāte naktī ir vairākas
reizes lielāka nekā aktivitāte dienā (to izskaidro barības enerģētiskās vērtības
atšķirības naktī un dienā), piemēram
Bosmina longirostris .
ZOOPLANKTONA NOZĪME
Zooplanktonam ir svarīga nozīme daudzu lielāku dzīvnieku
dzīvē. Zooplanktons barojas ar baktērijām un aļģēm, kas zivīm ir grūtāk pieejamas,
tādā veidā pārveidojot šos organismus labāk pieejamā barībā. Vislielākā barības
vērtība ir
Crustacea.
Rotatoria ir pārāk niecīgi pēc sava izmēra.
Galvenokārt no zooplanktona organismiem pārtiek visu zivju mazuļi, kā arī
dažas zivis (repši
Coregonus albula, salakas
Osmerus aperlanus,
vīķes
Alburenus alburnus).