ZOOPLANKTONS - CLADOCERA
ZOOPLANKTONA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Mikroskopiski sīkos augus un dzīvniekus, kas visu aktīvo dzīves laiku pavada brīvi ūdenī, bez īpašas saistības ar ezera dibenu pasīvi pakļaujas ūdens viļņojumam, sauc par planktonu

PLANKTONA FUNKCIONĀLĀS DARBĪBAS GRUPAS

PLANKTONA LIELUMA KLASES

EZERU PLANKTONS

ZOOPLANKTONA ORGANISMU PIELĀGOJUMI DZĪVEI ŪDENĪ

ZOOPLANKTONA MIGRĀCIJAS

ZOOPLANKTONA NOZĪME


PLANKTONA FUNKCIONĀLĀS DARBĪBAS GRUPAS

Planktons pēc savas funkcionālās darbības iedalās 3 lielās grupās:



PLANKTONA LIELUMA KLASES

    Kaut arī planktona organismiem piedēvē īpašību – brīvi peldoši, tomēr tas vairāk izpaužas kā spējā brīvi negrimt, jo planktona organismi spēj grimt vai celties tikai kopā ar ūdens masu, temperatūras un blīvuma izmaiņas ietekmē. Īsti brīvi peldošas ir zivis, bet tās pieskaita nektonam.
Pēc lieluma klasēm, planktonu iedala:


EZERU PLANKTONS

Ezera planktona dzīvniekus – zooplanktonu, veido trīs dzīvnieku grupas :
    No ezeru planktona dzīvniekiem barošanās attiecību ziņā svarīgākie ir Copepodaun Cladocera, jo Rotatoria ir pārāk sīki. Tikai neliela daļa Copepoda sugu sastopamas ezeru zooplanktonā. Ļoti bieži un lielā skaitā sastopamas Copepodasugas no šādām ģintīm – Eudiaptomus un Mesocyclops.
    Cladocera parasti dzīvo tādās pašās vietās, kā Copepoda. Bieži sastopamas šādu ģinšu sugas – Bosmina, Diaphanosoma, Daphnia, Ceriodaphnia, Leptodora.
    Copepoda un Cladocera sastopami arī krasta tuvumā starp ūdens augiem, tad tie pieder pie fitofīlā planktona. No Copepoda jāmin tādas ģintis, kā Macrocyclops,Acanthocyclops, Eucyclops, no Cladocera Chydorus, Ceriodaphnia, Polyphemus.
    No Rotatoria masveidā zooplanktonā sastopamas šādu ģinšu sugas – Keratella,Polyartha, Kellicottia, Asplanchna. Krasta tuvumā starp augiem – Euchlanis,Lepadella, Synchaeta, Pompholyx, Diurella, Conochilus u.c.ģinšu sugas (Spuris 1958).
    Zooplanktons viena ezera dažādās daļās – piekrastes joslā, atklātā daļā, pie upju ietekām  - nav vienāds sugu sastāva ziņā, jo šīs pēc morfometrijas dažādās ūdenstilpnes daļas atšķirās gan pēc ūdens termikas, gan hidroķīmiskiem rādītājiem, gan citiem vides apstākļiem. Katra suga izvēlas sev piemērotākus apstākļus. Ir kosmopolītiskas sugas, kuras dzīvo ļoti dažādos apstākļos, tām ir plašs izplatības areāls. Vēl lielākas atšķirības ir starp dažādiem ezeriem – sekliem, aizaugušiem, purvainiem, dziļiem, dzidriem utt.



ZOOPLANKTONA ORGANISMU PIELĀGOJUMI DZĪVEI ŪDENĪ

  1.  Mazs izmērs, jo organisms sīkāks, jo vieglāks, jo vieglāk tam noturēties ūdenī un nenogrimt. Vēžveidīgajiem, kuri ir lielāki, noturēties ūdenī ir iespējams tikai tādēl, ka tie nemitīgi peld
  2. Atsevišķas Rotatoria un Cladocera sugas savu svaru samazina ar gļotu un recekļu palīdzību ķermenī, kā arī organisma svars samazinās tādēl, ka satur daudz ūdens.
  3. Ārējā forma – izaugumi, kas kavē grimšanu, Tā saucamā sezonālā maiņa jeb ciklomorfoze, novērojama atsevišķām Cladocera un Rotatoria sugām.
  4. Vēl noturētie ūdenī zooplanktona organismiem palīdz ūdens strāvas.



ZOOPLANKTONA MIGRĀCIJAS

    Vēl joprojām diskutējams jautājums ir par zooplanktona migrācijām. Tām ir liela nozīme ezera barošanās ķēdēs, jo notiekot migrācijām, daļēji mainās arī barošanās ķēde ( zooplanktoniskie vēži ir galvenā sastāvdaļa pirmās un otrās kārtas konsumentiem.
 Zooplanktona dzīvnieki veic ezeros cikliskas 24 stundu vertikālās migrācijas. Uzskata, ka tas ir kā aizsardzības stratēģija pret plēsējiem, kas medī kā galveno sensoro maņu izmantojot redzi.
    Daudzi no zooplanktona dzīvniekiem pavada diennakts gaismas stundas dziļākajā – afotiskajā zonā un migrē ūdens virspusē naktī, lai barotos. Vertikālās migrācijas ir mazāk raksturīgas seklām ūdenstilpnēm un ir atkarīgas no gadalaika, diennakts laika, sugas, dzīves veida un ezera trofiskā stāvokļa (Horne, Goldman 1994).
    Pastāv arī versija, ka zooplanktons tumsā migrē uz leju, tādējādi sekojot savai barības bāzei  - fitoplanktonam, kurš tumsā grimst uz leju, kā arī , lai izvarītos no izēšanas, jo zivis, kuras arī izvairās no uzbrucējiem ūdens virsējos slāņos, pirmajās un pēdējās tumsasstundās izēd epilimnija zooplanktonu.
    Daži autori vispār noliedz varbūtību zoopanktonam pašam aktīvi pārvietoties un brīvi peldēt. Migrācijas tiek izskaidrotas ar to, ka kaut arī organismiem evolūcijas gaitā ir iaveidojušies pielāgojumi, lai pretotos straujai grimšanai ūdenī (ciklomorfoze, veidojas dažādi izaugumi, lai palielinātu saķeršanās virsmu ar ūdeni), tomēr ūdens blīvums mainās ātrāk nekā to spēj izdarīt organisms. Kā izņēmumus varētu minēt pietiekoši lielus zooplanktona dzīvniekus (5mm) kā arī tos, kuru aktivitāte naktī ir vairākas reizes lielāka nekā aktivitāte dienā (to izskaidro barības enerģētiskās vērtības atšķirības naktī un dienā), piemēram Bosmina longirostris .



ZOOPLANKTONA NOZĪME

    Zooplanktonam ir svarīga nozīme daudzu lielāku dzīvnieku dzīvē. Zooplanktons barojas ar baktērijām un aļģēm, kas zivīm ir grūtāk pieejamas, tādā veidā pārveidojot šos organismus labāk pieejamā barībā. Vislielākā barības vērtība ir Crustacea. Rotatoria ir pārāk niecīgi pēc sava izmēra. Galvenokārt no zooplanktona organismiem pārtiek visu zivju mazuļi, kā arī dažas zivis (repši Coregonus albula, salakas Osmerus aperlanus, vīķes Alburenus alburnus).



ZOOPLANKTONS - CLADOCERA