Kontrolējošos medikamentus pielieto katru dienu ar mērķi panākt ilgstošu astmas kontroli, respektīvi, kontrolēt hroniskā iekaisuma procesu, samazināt bronhu hiperreaktivitāti un novērst astmas uzliesmojumus.

• Inhalējamie (arī perorālie) kortikosteroīdi – uzskata par efektīvākajiem bronhiālās astmas hroniskā iekaisuma ārstēšanā. Tie inhibē iekaisuma mediatoru un citokīnu atbrīvošanos no alveolārajiem makrofāgiem, samazinot eizinofilu izdzīvošanas ilgumu, inhibē GM-CSF un IL-5 aktivitāti, inhibē T šūnu aktivitāti, samazina dendrītisko šūnu skaitu, samazina asinsvadu caurlaidību,msamazina gļotu sekrēciju, samazina mediatoru gēnu transkripciju epitēlij ašūnās un reducē iekaisumu elpceļu sienā; uz tuklajām šūnām neiedarbojas.

•  Ilgas darbības teofilīni – bronhodilatators ar nelielu pretiekaisuma efektu, kas uzlabo plaušu funkciju un kontrolē astmas simptomus. Terapeitiskais efekts ir tad, ja plazmā tā koncentrācija sasniedz 10-20mg/ml. Ja koncentrācija ir augstāka, pastāv  blakusparādību attīstīšanās risks (slikta dūša, bezmiegs, hipokaliēmija, hiperglikēmija, smadzeņu bojājumi un pat nāve).

•  Ilgas darbības ß2 agonisti – nodrošina bronhu diletāciju 12 stundu garumā, kā arī 12 stundu aizsardzību pret bronhu obstrukciju izraisošiem faktoriem. Samazina bronhu gludās muskulatūras spazmu, uzlabo mukociliāro klīrensu, samazina asinsvadu caurlaidību, kā arī nedaudz mazina mediatoru izdalīšanos no tuklajām šūnām.

•  Kromoglikāti – pielieto vieglas norises astmas ārstēšanā, var lietot profilaktiski pirms slodzes vai saskares ar aukstu gaisu, samazina bronhu hiperreaktivitāti.

• Leikotriēnu receptoru antagonisti – bloķē leikotriēnu sintēzi no tuklajām šūnām un eizinofiliem, piemīt arī neliels bronhu dilatējošs efekts alergēna vai slodzes izraisītas lēkmes gadījumā.novērota arī pretiekaisuma iedarbība.