Īss
rododendru raksturojums
Rododendri
(grieķiski 'rhodon'- roze un 'dendron'- koks) ir krūmi, retāk
koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai
vasarzaļām lapām .
Rododendri
ir lielākā ēriku dzimtas (Ericaceae D. C.) ģints, sasniedzot
pat vienu trešdaļu dzimtas sugu. Rododendru ir plaša un daudzveidīga.
Ir sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas
paklājveida audzes, turpretī citi aug kā krūmi un pat koki,
sasniedzot 3 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm
garas, turpretī citām sugām tās sasniedz pat 60 – 100 cm
garumu. Latvijā mūžzaļajiem lielziedu rododendriem lapas ir 5
– 20 cm garas, vasarzaļajiem 5 – 15 cm garas.
Tikpat
liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemākajām
sīklapu sugām zieda diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam sugu tas
ir 4 – 8 cm, bet ir sugas ar zieda diametru līdz 20 cm. Ziedpumpuri
atrodas dzinumu galos, retāk sānos, vairumam sugu no tiem attīstās
daudz ziedu. Ziedi sakārtoti vairogveida ķekaros. Kauslapas un
vainaglapas ir saaugušas. Kauss piecdaļīgs, reti sešdaļīgs
vai septiņdaļīgs. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda:
balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem.
Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, piltuvveida,
zvanveida, stobrveida.
Rododendru
ģints izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstajos un mērenajos
apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu izplatītas Austrumāzijā
un Dienvidaustrumāzijā, tie sastopami arī Amerikā un Eiropā.
Savvaļā rododendri nav sastopami Dienvidamērikā un Āfrikā.
Vairums to sugu izplatītas kalnu apgabalos, lielu ūdensbaseinu, okeānu,
jūru, ezeru, upju tiešā tuvumā. Tātad tie sastopami vietās
ar mērenu temperatūru, lielu gaisa un augsnes mitrumu. Substrāts,
kurā rododendri aug savā dzimtenē, ir skābs (vairums sugu
aug vietās, kur pH = 4,7), ūdens un gaisa caurlaidīgs, ar lielu
trūdvielu saturu.
Latvijā
rododendrus sāka audzēt 19. gs. 20. gados – tātad pirms apmēram
170 gadiem. Latvijā tiek kultivētas vairāk nekā 100 savvaļas
sugas – apmēram 40 ārvalstu selekcionāru izveidotās
šķirnes un vairāki desmiti mūsu pašu izveidotās vietējās
šķirnes. Šodien rododendrus Latvijā pazīst ikviens sevis cienošs
dārzkopis un cenšas tos ieaudzēt arī savā dārzā,
tādejādi selekcijas darbs ir virzīts uz jaunu, mūsu
klimatiskajiem apstākļiem piemērotu, šķirņu izveidošanu
un visracionālākiem rododendru šķirņu pavairošanas paņēmieniem.