Īss rododendru raksturojums

Rododendri (grieķiski 'rhodon'- roze un 'dendron'- koks) ir krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām .

Rododendri ir lielākā ēriku dzimtas (Ericaceae D. C.) ģints, sasniedzot pat vienu trešdaļu dzimtas sugu. Rododendru ir plaša un daudzveidīga. Ir sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretī citi aug kā krūmi un pat koki, sasniedzot 3 m augstumu. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, turpretī citām sugām tās sasniedz pat 60 – 100 cm garumu. Latvijā mūžzaļajiem lielziedu rododendriem lapas ir 5 – 20 cm garas, vasarzaļajiem 5 – 15 cm garas.

Tikpat liela ir arī ziedu lieluma, formas un krāsu dažādība. Zemākajām sīklapu sugām zieda diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam sugu tas ir 4 – 8 cm, bet ir sugas ar zieda diametru līdz 20 cm. Ziedpumpuri atrodas dzinumu galos, retāk sānos, vairumam sugu no tiem attīstās daudz ziedu. Ziedi sakārtoti vairogveida ķekaros. Kauslapas un vainaglapas ir saaugušas. Kauss piecdaļīgs, reti sešdaļīgs vai septiņdaļīgs. Arī ziedu krāsa ir ļoti dažāda: balta, rožaina, sarkana, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Pēc formas rododendru ziedi var būt riteņveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida.

Rododendru ģints izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstajos un mērenajos apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu izplatītas Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tie sastopami arī Amerikā un Eiropā. Savvaļā rododendri nav sastopami Dienvidamērikā un Āfrikā. Vairums to sugu izplatītas kalnu apgabalos, lielu ūdensbaseinu, okeānu, jūru, ezeru, upju tiešā tuvumā. Tātad tie sastopami vietās ar mērenu temperatūru, lielu gaisa un augsnes mitrumu. Substrāts, kurā rododendri aug savā dzimtenē, ir skābs (vairums sugu aug vietās, kur pH = 4,7), ūdens un gaisa caurlaidīgs, ar lielu trūdvielu saturu.

Latvijā rododendrus sāka audzēt 19. gs. 20. gados – tātad pirms apmēram 170 gadiem. Latvijā tiek kultivētas vairāk nekā 100 savvaļas sugas – apmēram 40 ārvalstu selekcionāru izveidotās šķirnes un vairāki desmiti mūsu pašu izveidotās vietējās šķirnes. Šodien rododendrus Latvijā pazīst ikviens sevis cienošs dārzkopis un cenšas tos ieaudzēt arī savā dārzā, tādejādi selekcijas darbs ir virzīts uz jaunu, mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu, šķirņu izveidošanu un visracionālākiem rododendru šķirņu pavairošanas paņēmieniem.