Kopumā par viendigļlapju dzimtu
Liliju dzimta
Graudzāļu dzimta

Liliju dzimta

Liliju dzimtas augiem piemīt galvenās viendīgļlapju pazīmes.
Vairums liliju dzimtas augi ir daudzgadīgi. Tie vairojas ar vasas pār veidnēm – sīpoliem vai sakneņiem.

Tāpat kā cietiem viendīgļlapjiem, liliju dzimtas augiem lapas ir vienkāršas, garenas vai lineāras un sēdošas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu.
Dzimtai raksturīgākās kopīgās pazīmes slēpjas ziedu uzbūvē. Parasti ziedi ir ar vienkāršu vainagveida apziedni. Zieda formula ir P3+3A3+3G3.
P – vienkāršs apziednis (no latīņu - pergonium).
A – androcejs (viena zieda putekšņlapu kopa).
G – ginocejs – (viena zieda augļlapu kopa, kas veido auglenīcu).
Augļi ir pogaļas vai retāk – ogas.

Daugavas lilija ir Latvijā vienīgā savvaļā sastopamā liliju suga. Tā aug mežmalās, skrajos mežos un meža pļavās. Diezgan rets augs, tāpēc ir aizsargājamo augu sarakstā.
Biežāk sastopama Siguldas, Grobiņas apkārtnē un Daugavas ielejā ap Koknesi. Stumbrs ir stāvs (30 – 60 cm augsts), lapas vienkāršas, zaļas ar vienkāršiem plankumiem. Stumbra lejasdaļā lapas sakārtotas mieturos, augšējā daļā – spirālveida.
Zieda uzbūve tā pati kā citām lilijām. Pēc noziedēšanas veidojas auglis – pogaļa. Tomēr krāšņumā Daugavas lilijai ir grūti sacensties ar dārza skaistulēm – balto liliju, karalisko liliju u.c.

Arī sīpoli, tulpes un kreimenes ir liliju dzimtas augi.
Dārza sīpols tiek audzēts kā kultūraugs, lai pārtikā izmantotu tā vasas pārvedini sīpolu un lapas – lokus. Sīpolam ir sīva, īpatnēja smarža, kam maz kopīga ar reibinošo liliju smaržu. Arī necilā ziedkopa – galviņveidīgais čemurs – maz līdzinās gleznajiem lijiju ziediem. Tomēr zieda formula ir tāda pati kā lilijām, kas liecina par piederību vienai dzimtai. Apziednis vienkāršs, sastāv no sešām zaļgani baltām lapām, arī putekšņlapas ir sešas.

Tulpes, vienas no dārza krāšņākajām puķēm, uzzied agri pavasarī. Vispirms attīstās pelēkzaļas iegarenas lapas ar lokveida dzīslojumu. Ziedi tulpēm ir koši, skaistu un vientuļi. Izplaukst viens liels zieds ar sešām vienādām apziedņa lapiņām un sešām putekšņlapām. Tātad zieda uzbūve ir tāda pati kā viesiem liliju dzimtas augiem. Pēc apputeksnēšanās un apaugļošanās attīstās auglis – pogaļa ar daudzām sēklām.
Tulpes savvaļā vairojas ar sēklām un arī veģetatīvi. Dārza tulpju pavairošanai parasti izmanto sīpolus. Kā jau zināms, sīpols ir vasas pārveidne, kurā ir uzkrātas barības vielas. Tās augs izmanto jaunu dzinumu un ziedu attīstībai. Sīpolus stāda rudenī puķu dobēs vai dārzos, bet, ja vēlas iegūt ziedus ziemā, tad lielākos sīpolus iestāda kastītēs vai puķu podos (kā to dara var izlasīt grāmatās par puķu uzziedināšanu). Sēklas pavairošanai izmanto tad, ja iegūst jaunas šķirnes. Latvijā audzē apmēram 1000 šķirnes. Jaunu šķirņu veidošana visplašāk notiek Holandē.

Parastā kreimene jeb maijpuķīte ir ļoti iemīļots savvaļas augs. Tās brīnišķīgā smarža uz mežu aizvilina nevienu vien romantiķi. Lapas kreimenēm ir lielas un plānas, kā jau ēnu mīlošiem augiem, to forma iegarena, eliptiska, dzīslojums - lokveida. Ziedi ir sakopoti vienpusējā ķekarā. Katrs zieds ir balts zvans ar vienkāršu zvanveidīgu apziedni, ka ir 6 zobiņi, arī putekšņlapas ir sešas. Augļi ir sarkanas ogas. Vairojas kreimenes ar sakneni. Tātad visas pazīmes atbilst liliju dzimtai.
Lai arī cik pievilcīgas nebūtu kreimenes, jāatceras, ka visas auga daļas ir indīgas. Tomēr īpaši apstrādātas tās izmanto ārstniecībā, galvenokārt kā sirds līdzekli.Lieto tikai pēc ārsta norādījuma.

Liliju dzimtas augu kopīgās pazīmes
1) Ziedi pa vienam ir sakopoti ziedkopās.
2) Zieda formula P3+3A3+3G3.
3) Auglis - pogaļa vai oga.
4) Lapas – veselas ar gludu malu, lineāras vai lancetiskas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, mieturī vai rozetē.
5) Lakstaugi ar sakneni vai sīpolu. Tropos ir koki un liānas.

Pasaulē ir aptuveni 3500 liliju dzimtas sugu, Latvijā – 25 sugas; 7 no tām ir valsts aizsardzībā.