Divas trešdaļas no ziedaugiem ir divdīgļlapju. Divdīgļlapju klasē ietilpst
ļoti daudz dažādu ziedaugu apmēram divas trešdaļas no visām ziedaugu sugām.
Tās ir viengadīgās skaistules magones un ne mazāk krāšņās daudzgadīgās rozes.
Tās ir sīkās, debeszilās neaizmirstulītes un spēka pilnās liepas vieni no
latviešu svētākajiem kokiem.
Cik dažādi ir augi, tik dažādi ir arī to ziedi, un tomēr tiem ir vairākas
kopīgas pazīmes, kas tos vieno divdīgļlapju klasē, un daudzas atšķirīgas
pazīmes, kas tos ļauj iedalīt vairākās dzimtās un ģintīs.
Atcerēsimies, ka no ziediem pēc apaugļošanās veidojas auglis ar sēklām, kas
sastāv no dīgļa, barības audiem un apvalka. Tad, lūk, šajā barības audu
novietojumā slēpjas atšķirība starp viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem. Kā jau
pats nosaukums pasaka priekšā, divdīgļlapju sēklām ir divas dīgļlapas, kurās
atrodas dīglim nepieciešamās barības vielas.
Uzreiz jāatgādina, ka pastāv arī izņēmumi. Tāpēc, pētot auga piederību kādai
grupai (taksonam), ir jāņem vērā ne tikai pati raksturīgākā pazīme, bet vesels
pazīmju kopums. Palūkosimies vēlreiz, kādas tad ir būtiskākās atšķirības starp
viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem