Rožu dzimta

Rožu dzimtas augi biežāk ir koki un krūmi, retāk lakstaugi. Rožu dzimta ir viena no krāšņākajām, izplatītākajām un daudzveidīgākajām divdīgļlapju klases dzimtām.
Tā apvieno rožu, ābeļu, plūmju un spireju apakšdzimtas, pavisam ap 3000 sugu.
Vairums augu ir mūžzaļi vai vasarzaļi daudzgadīgi koki un krūmi, retāk tie ir viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi.
Lapas var būt vienkāršas un arī saliktas, ar pielapēm. Pie stumbra tās ievietotas pamīšus, retāk pretēji.
Ziedi parasti divdzimumu, ar divkāršu, dažkārt arī vienkāršu apziedni, Apziedņa lapas pa 5, dažreiz arī pa 3 vai 4 gredzenā. Putekšņlapu parasti ir daudz (ziedu formulās to apzīmē ar bezgalības zīmi ∞). Dzimtai raksturīgas pazīme ir paplašināta ziedgultne.
Zieda formula ir Ca₅Co₅A_1-∞G_1-∞.
Ziedi var būt pa vienam vai sakopoti pārveidotās ziedkopās. Ziedus apputeksnē kukaiņi. Augļi ir ābols vai kaulenis, kā arī someņu, sēkleņu, kauleņu vai riekstiņu kopauglis. Starp rožu dzimtas augiem ir daudz krāšņumaugu un augļaugu.

Rozes – augi, kā vārdā nosaukta visa dzimta. Tie ir krāšņumaugi, kas priecē ikvienu un vienlīdz labi izskatās gan Jāņu vainagā, gan greznā vāzē. Rozes aug savvaļā, un apstādījumos, parkos un istabas priekšā.
Visas rozes ir vasarzaļi krūmi ar vairāk vai mazāk dzeloņainiem dzinumiem. Lapas uz stumbra sakārtotas pamīšus un ir nepāri plūksnaini saliktas, ar pielapēm. Zieda uzbūve līdzīga cietiem rožu dzimtas augiem.
Zieda formula Ca₅Co₅A_∞G_∞.
Rožu zied krāsa ir atšķirīga katrai sugai.

Krokainās rozes ziedu lielās karmīnsarkanās vai tumši sārtās vainaglapas pievilina daudz kukaiņu. Kukaiņi apputeksnē ziedus, un rudenī jau iztālēm oranžsarkani augļi. Rožu augļus sauc par riekstiņu kopaugļiem. Sulīgajā paplašinātajā ziedgultnē no katras sēklotnes attīstās riekstiņš. Un tādu riekstiņu ir tik, cik ziedā auglenīcu. Apkārt riekstiņam ir asi matiņi. Lai varētu ēst sulīgā kopaugļa daļu, rūpīgi jāizņem riekstiņi un matiņi. Rožu augļi satur daudz vitamīnu.
Savvaļas rozes un dārza rozes, kas tiek plaši audzētas kā krāšņumaugi, pieder pie rožu dzimtas un rožu ģints.

Rožu dzimtas augļi sastopami katrā augļu dārzā. Pavasarī augļu dārzos ar baltiem vai sārtiem ziediem, kam patīkama smarža, acis priecē mājas ābeles. Rudenī tajās sārto āboli. Taču ābeles aug arī savvaļā.
Mežābele ir vienīgā savvaļā sastopamā ābeļu suga. Kas kopīgs ir ābelēm ar rozēm? Tā ir līdzīga zieda uzbūve.
Mājas ābeles ir nelieli koki ar īsu stumbru un plašu, kuplu vainagu. Vainagu veido divējādi zari – garvasas ar gludu mizu un plaši izvietotiem pumpuriem un īsvasas – augļu zariņu ar rievotu, nelīdzenu mizu, tuvu sakārtotiem pumpuriem.
Saknes ābelēm sniedzas 2-5metru dziļumā un 11 m plašumā, tas jāievēro, audzējot ābeles. Mēslojums ir jāiestāda nevis pie stumbra, bet tālāk no tā, jo sakņu uzsūcēj josla atrodas netālu no saknes galotnes.
Lapu pumpuri ir smaili, nelieli. No tiek attīstās vasas (zari). Ziedpumpuri ir lielāki, resnāki, pavasarī tie briest, kļūst pielaki, līdz beidzot atveras. No katra ziedpumpura izveidojas augļu zariņš ar lapām 3-8 ziediem.
Ziedi ābelēm ir balti, rožaini vai sārti un smaržīgi. Zieda uzbūve līdzīga rozes ziedam, atšķirībā no tā auglenīca veidot no 5 augļlapām.
Zieda formula Ca₅Co₅A_∞G₅.
Ābeļu ziediem ir paplašināta ziedgultne, auglenīcai 5 irbuļi un sēklotnei nodalījumi ar 2 sēklaizmetņiem katrā. Auglis ir ābols. Ziedēšanas laikā bite lido no viena zieda uz otru, vāc nektāru un reizē apputeksnē ziedus. Pēc apputes un apaugļošanās attīstās auglis – ābols. Āboli veidojas no ziedgultnes, kas ietver sēklotni. No sēklotnes attīstās ābola serde ar 5 nodalījumiem un 2 sēklām katrā, bet ābola sulīgais mīkstums izveidojas no ziedgultnes.
Dārza ķirši pie mums ir iecienīti ar savu garšīgo augļu dēļ. Agri pavasarī katrs kociņš pārvēršas maigā, baltā kupenā.
Ziedu uzbūve ir līdzīga citu rožu dzimtas augu ziediem. Atšķirībā no rožu vai ābeļziediem auglenīca ir veidota no vienas augļlapas, tāpēc zieda formula ir Ca₅Co₅AG_1-∞.
Pēc noziedēšanas attīstās augļi, ko sauc par kauleņiem, jo augļa centrā atrodas “kaula” apvalkā ietērpta sēkla. Tautā ķiršu augļus sauc vienkārši par ķiršiem.
Pie rožu dzimtas vēl pieder bumbieres, vilkābeles, ievas, pīlādži, korintes, kā arī citzemju augi – mandeles, aprikozes, persiki u.c. Arī ogu krūmi – avenes un zemenes - īpaši plaši izplatīti rožu dzimtas augi. Dārzos audzē visdažādākās zemeņu šķirnes, bet savvaļā aug meža zemenes.
Dārza zemenēm ir ložņājošs stumbrs, ko sauc par stīgu. Uz stīgas labi saskatāmi mezgli, ko kuriem attīstās pumpuri. No tiem izveidojas jauns augs. Atdalot to no mātesauga, zemenes pavairo. Tā ir vairošanās ar auga daļām jeb veģetatīvā vairošanās (otrs vairošanās veids, kā jau tu zini, ir vairošanās ar sēklām jeb dzimumvairošanās). Zemenes zied agri pavasarī.
Zieda uzbūve ir līdzīga rožu ziediem.
Pēc noziedēšanas sulīgās ziedgultnes virsmas padziļinājumos attīstās daudz sīku riekstiņu kopauglis. Atceries, arī rozēm ir riekstiņu kopauglis.
Dārza zemenēm ir izveidots ļoti daudz šķirņu ar izcilām īpašībā. Savvaļā ir sastopamas meža zemenes.

Rožu dzimtas augi ir vērtīgi ārstniecības augi. Rožu dzimtas augi ir ne tikai galvenie augļaugi, ko pie mums lieto uzturā, bet arī vērtīgi un plaši pazīstami ārstniecības augi. Ārstniecībā izmanto rasaskrēsliņus, savvaļas rožu ziedus un augļus, retēju sakneņus pīlādžu, aroniju un vilkābeļu augļus.
Parasto rasaskrēsliņu ir viegli pazīt pēc lapām. Apakšējās lapas – ar gariem kātiem, sakārtotas rozetē. Lapas ir staraini daivainas. Uz katras lapas parādās rasas piliens, kas ierit lapas virsū un izveidojas liela sudrabaina ūdens lāse.
Ziedi nav krāšņi, tie ir sīki, zaļgandzelteni. Atšķirībā no rožu un ābeļu ziediem tiek ir vienkāršs apziednis ar vainaglapām. Ziediem nav nekā tāda, kas spētu pievilināt kukaiņus – ne spilgtas krāsas, ne smaržas, tāpēc ir saglabājušās pašapputes spējas. Auglis ir olveida riekstiņš.
Augi satur bioloģiski aktīvas vielas, tam piemīt pretiekaisuma darbība. Lieto dažādu iekaisumu likvidēšanai un vielmaiņas uzlabošanai.
Maura retējs sastopams ceļmalā, pagalmos, pļavās. Tas ir viens no retēju ģints augiem. Retēji ir daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stumbru. Lapas plūksnaini vai staraini dalītas. Ziedi dzelteni, daudz putekšņlapu, auglis – riekstiņu kopauglis. Maura retējam raksturīgas līdz 1 m garas ziedošas, ložņājošas stīgas, kas mezglu vietās apsakņojas. Tautas medicīnā lieto tuberkulozes, aknu slimību ārstēšanai, lapas izmantojamas mājputnu ēdināšanai. Pie mums ir izplatītas arī vēl citas retēju sugas: stāvais retējs, sudraba retējs, smilšu retējs.

Arī pļavās un mežmalās ir daudz rožu dzimtas augu.
Bitenes ir daudzgadīgi lakstaugi. Lapas plūksnaini dalītas. Ziedi pa vienam vai vairogos, dzelteni vai sārti. Auglis ir kopauglis, kas sastāv no daudziem sēkleņiem.
Pļavas bitene aug pļavās, mežos, krūmājos. Pļavā tā ienes sarkanbrūnu nokrāsu, jo lapas ir zaļa, stublājs iesarkans, vainaglapas sarkanīgi sārtas, bet garās, smalkas kauslapas ir izteikti sarkanbrūnas. Pļavas bitene ir ļoti bieži sastopama visā Latvijas teritorijā, uzskatāma par labu lopbarības augu.
Pilsētas bitene – diezgan izplatīta mežos un krūmājos. Tiek audzēta arī apstādījumos kā krāšņumaugs, jo piesaista arī ar īpatnējiem sārtiem vai oranžiem ziediem. Dārzā bitenes vēlams stādīt saulainā vietā puķu kompozīciju malās.
Vīgriezes ir daudzgadīgi lakstaugi. Lapas plūksnaini dalītas, ar lielām pielapēm, kas saaugušas ar lapas kātu. Ziedi balti vai iedzelteni ar vijgriezēm raksturīgo medaini romantisko smaržu, sakopoti vairogvaida ķekaros vai skarās stublāja galotnē.
Latvijā izplatītas 2 sugas.
Parastā vīgrieze diezgan bieži sastopama mitrās pļavā, mežos un krūmājos, gar upju un ezeru krastiem. Tautas medicīnā lieto kā sviedrējošo līdzekli saaukstēšanās gadījumā un arī kā nomierinošo līdzekli.
Lielziedu vīgrieze sastopama retāk, aug sausās pļavās, mežmalās, ceļmalās. Sakneņus izmanto ārstniecībā. Audzē arī apstādījumos kā krāšņumaugu. Tā ir piemērota stādīšanai lielākās grupās vai arī ūdens baseinu tuvumā.

Rožu dzimtas augu kopīgās pazīmes
1) Rožu dzimtas augu veido 5 kauslapas, 5 vainaglapas, daudz putekšņlapu, viena vai daudzas auglenīcas. Ziedi smaržīgi sakopoti ziedkopā vai pa vienam.
2) Zieda formula Ca₅Co₅A_1-∞G_1-∞.
3) Ziedus apputeksnē kukaiņi.
4) Augļi ir someņu, sēkleņu, riekstiņu vai kauleņu kopaugļi, kā arī ābols un kaulenis.
5) Augļus izplata vējš vai dzīvnieks.
6) Lapas vienkāršas vai saliktas. Tās sakārtotas pamīšus, retums arī pretēji. Lapām ir pielapes.
7) Dzīvības formas ir lakstaugi un kokaugi.
Pasaulē ir aptuveni 3000 sugu, Latvijā ir konstatētas 112 sugas.