Kopumā par divdigļlapju dzimtu
Krustziežu dzimta
Rožu dzimta
Nakteņu dzimta
Tauriņziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta
Čemurziežu dzimta

Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta – Latvijā maz pārstāvētie augi. Vairums nakteņu dzimtas augi ir daudzgadīgi. Tomēr ir sastopami ari viengadīgi lakstaugi, puskrūmi un nelieli koki. Daudziem nakteņu dzimtas augiem ir vasas pārveidnes – apakšzemes bumbuļi.
Visvairāk nakteņu dzimtas augu ir tropos. Pavisam ir aprakstītas 19 ģintis un vairāk nekā 2600 sugas, bet Latvijā ģinšu un sugu skaits nepārsniedz vienu desmitu. Lapas nakteņu dzimtas augiem ir vienkāršas. Uz stumbra tās sakārtotas pamīšus, vienīgi ziedošās auga daļās tās var būt izvietotas pretēji.
Ziedi ir ar saaugušām kauslapām un vainaglapām. Gan kauslapas, gan vainaglapas ir 5, arī putekšņlapas ir 5, augļlapas – 2. Ziedi ir piltuvveidīgi, riteņveidīgi vai zvaigžņveidīgi. Augus apputeksnē kukaiņi. Auglis ir oga vai pogaļa.
Zieda formula ir Ca(5)Co(5)A5G2 (iekavas norāda, ka šīs auga daļas ir saaugušas).
Katrai dzimtai ir ne tikai savas raksturīgās pazīmes, pēc kurām augus var atpazīt un atšķirt, bet arī kāds īpašs augs vai vairāki augi, kas padara šo dzimtu nozīmīgu cilvēkiem. Ja mēs pieminam nakteņu dzimtu, tad katrs zina, ka būs runa par kartupeļiem.
Vēl pie nakteņu dzimtas piemīt pārtikas augi – tomāti, paprika; ārstniecības augs – beladonna, indīgie augi – velnāboli un driģenes.

Kartupelis – nakteņu dzimtas pazīstamākais augs. Kartupeļi ir visizplatītākie kultūraugi. Savvaļā tie aug D-Amerikā un ir daudzgadīgi augi. Mēs tos audzējam kā viengadīgus augus. Eiropā kartupeļi ir ieviesti 16. gadsimtā un Latvijā pirmoreiz sākti audzēt Kurzemē 1673. gadā.
No savvaļas kartupeļiem cilvēki ir izveidojuši vairāk kā 2000 kartupeļu šķirņu. Dažādu šķirņu kartupeļu bumbuļi atšķiras pēc krāsas, garšas, izturības pret slimībām un citām īpašībām.
Tā kā kartupeļi arī pie mums ir kļuvuši par nozīmīgu pārtikas produktu, to stādīšana tāpat kā rudzu sēšana tiek uzskatīta par īpašu darbu.
Iestādītajiem kartupeļu bumbuļiem no pumpuriem attīstās virszemes vasas jeb laksti un piesaknes. Piesaknes veido bārkšsakņu sistēmu. Uz virszemes vasām attīstās pamīšu sakārtotas, plūksnaini dalītas lapas. Izveidojas cers ar4-8 stumbriem (lakstiem). Vasarā, kad kartupeļu laksti ir izauguši, no stumbra pamatnes izaug apakšzemes dzinumi jeb stoloni. Dzinumu gados atkarībā no šķirnes izveidojas dažāda lieluma, formas un krāsas bumbuļi. Lai to būtu vairāk kartupeļiem augšanas laikā lakstu pamatnēm jāpierauš augsne. Tas jādara līdz ziedēšanai.
Kartupeļu zieda uzbūve ir tipiska nakteņu dzimtas augiem.
Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām.
Ir jāzina, ka kartupeļu augi satur indīgu vielu – solanīnu. Tas veidojas arī bumbuļos, ja tas atstāj gaismā. Kartupeļi kļūst zaļi un vairs nav ēdami.
Kartupeļus sēklām pavairo tikai tad, ja tiek veidota jauna šķirne. Parasti kartupeļus pavairo ar bumbuļiem – pazemes vasas pārveidnēm. Bumbuļos uzkrājas organiskās vielas. Tādas pašas organiskas vielas veidojas auga zaļajās daļās – lapās un arī stumbrā. Labu kartupeļu ražu var iegūt, ja ir mēreni silta vasara, pietiekams mitrums un mēslojums.
Rudenī kartupeļiem virszemes daļa iet bojā, paliek bumbuļi ar uzkrātajām barības vielām. Kartupeļu bumbuļi satur daudz vērtīgu uzturvielu: cietu, olbaltumvielas, vitamīnus, tāpēc tos izmanto pārtikā, lopbarībā un pārtikas rūpniecībā.

Nakteņu dzimtā ir arī citi pārtikas augi. Tomāti viengadīgi lakstaugi ar zarotu mietsakni. To dzimtene tā pat kā kartupeļiem ir Amerika. Tomātu ģintī ir 7 sugas.

Ēdamais tomāts ir suga, ko kultivē visā pasaulē. Latvijā tas ir ieviests 18. gadsimtā. Mūsdienās izveidots ļoti daudz tomātu šķirņu.
Stublājs tomātiem stipri zarojas un lapu padusēs izveidojas sānvasas jeb pazarītes. Uz sānvasām attīstās ziedkopa.
Zieda uzbūve tipiska nakteņu dzimtas augiem.
Auglis ir oga. Sākumā tā ir zaļa, vēlāk nogatavojoties kļūst sarkana, dažām šķirnēm dzeltena.
Paprikas dzimtene ir Dienvidamerika. Tur papriku audzē kā daudzgadīgu dārzeni, pie mums tā ir viengadīga. Ir pazīstama sīvā un saldā paprika. Sīvās paprikas augļus izmanto, kad tie sasnieguši bioloģisko gatavību un kļuvuši sarkani. Saldās paprikas augļus izmanto, kad tie vēl ir negatavi – zaļi. Ir izveidotas daudzas paprikas šķirnes. Vitamīnu satura ziņā paprika pārspēj daudzus citus dārzeņus. Augļi satur C vitamīnu, B, P, PP un K vitamīnu. Paprikas auglis ir oga ar gludu vai rievotu virsmu, zaļā, dzeltenā, sarkanā, sarkanīgi brūnā krāsā atkarībā no šķirnes. Sīvo papriku lieto kā garšvielu, bet saldo izmanto salātiem, pildījumam ar gaļu vai dārzeņiem.
Tautas medicīnā papriku lieto ēstgribas un gremošanas veicināšanai.

Baklažāns ir dārza kultūraugs ar lieliem, tumšiem violetiem ēdamiem augļiem – ogām. Baklažānus lieto dažādi pagatavotus – ceptus, sautētus, pildītus, marinētus. Auga dzimtene ir Indija.
Petīnijas ievērojamas ar ilgo un bagātīgo ziedēšanu. Ziedi ir vienkārši un kupli, ar gludām un kriziļotām vainaglapu malām. Audzē apstrādījumos grupās, arī kā balkona augus.
Puķu tabaka pie mums ievesta no Amerikas. Tā ir iecienīta dārza puķe, bafātīgi zied ar baltiem un sakraniem patīkamas smaržas ziediem. Ir šķirnes, kuru ziedi dienā aizveras, bet vakarā un apmākušās dienās atveras. Audzē apstādījumos lielā grupās.
Fizāļi ir daudzgadīgi lakstaugi. Lapas olveida. Ziedi bālgani, neievērojami. Augļi ir ogas. Tie ir ļoti dekoratīvi, jo ietverti oranži sakranās balonveida kauslapās. Rudenī ievāktis augu ar oranžajiem augļi „lukturīšiem” izmanto sauso ziedu kompozīcijās.

Nakteņu dzimatas augi var būt ļoti indīgi.
Driģenes ir viengadīgi vai divgadīdi nakteņu dzimatas lakstaugi. Latvijā sastopama tikai viena suga.
Melnā driģene ir neparīkama, indīga nezāle, kas ne visai bieži aug apdzīvotās vietās, nekoptos dārzos, sētmalās. Ziedi ir netīri balti. Saknes baltas, sulīgas, atgādina burkānus vai pētersīļus. Visas auga daļas ir indīgas. Medicīniskām vajadzībām audzē kā kultūraugus. Drīkst lietot tikai pēc ārta norādījumiem.
Velāboli ir viengadīgi lakstaugi ar nepatīkamu smaku. Auga stublājs zarots, ziedi balti, pa vienam zaru galos, kauslapas stobrvieda. Auglis ir dzeloņaina, ovāla pogaļa. Visas auga daļas ir ļoti indīgas.
Melnā naktene ir plaši izplatīta nezāle, aug sakņu dārzos, nezālienēs. Ir viengadīgs lakstaugs. Zied vasarā līdz par sanām ar baltiem, zvaigznītēm līdzīgiem ziediem. Augļi ir melnas ogas. Augļi, lapas un stumbri ir indīgi.
Bebrukārkliņš ir sastopams mitrās vietās krūmājos, purvainos mežos, grāvmalās. Tas ir daudzgadīgs puskrūms ar ložņājošu sakneni un līdz 2 m garu ložņājošu vai kāpelējošu stublāju. Ziedi violeti, auglis ir sarkana, spīdīga oga. Bebrukārkliņi ar savu spēcīgo sakņu sistēmu var nostiprināt ūīdenstilpju krastus. Auglis ir indīgs, arī citas auga daļas indīgas. Tomēr ārsta uzraudzībā to var lietot kā efektīgu pretklepus līdzekli.

Nakteņu dzimtas augu kopējās pazīmes.
- Ziedu veido 5 kopā saaugušas kauslapas, 5 kopā saaugušas vainaglapas, 5 patekšņlapas, 1 auglenīca, kas sastāv no 2 augļlapām. Zieda formula ir Ca(5)Co(5)A5G2.
- Auglis ir oga vai pogaļa.
- Galvenokārt lakstaugi, arī puskrūmi.
- Lapas vienkāršas, sakārtotas pamīšus.
- Stumbrs – stāvs vai ložņājošs.

Dzimtā 2600 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.