Tauriņziežu dzimta

Tauriņziežu dzimtas augiem zieds atgādina taureni. Tauriņziežu dzimta ir viena no lielākajam divdīgļlapju klases dzimtām – vairāk nekā 12 000 sugu. Tajā ietilpst visai dažādi augi – koki, krūmi un lakstaugi. Atbilstoši tam stumbri mēdz būt stāvi, pacili vai ložņājoši, arī vijīgi un kāpelējoši.
Lapas lielākoties ir saliktas, retāk vienkāršas, sakārtotas pamīšus. Raksturīgas ir pielapes.
Pati īpatnējākā un tipiskākā dzimtas pazīme ir zieds, kas pēc formas atgādina sēdošu taurini. Ar to arī varētu būt saistīts dzimtas nosaukums. Ziediem ir 5 saaugušas kauslapas un 5 savstarpēji atšķirīgas vainaglapas. Divas apakšējās vainaglapas ir saaugušas un ir kā veido laiviņu. To apņem malējās vainaglapas, kas tiek sauktas par burām jeb spārniem. Bet virs tām atrodaspati lielākā un platākā vainaglapa, ko sauc par karogu. Lūk, cik interesants un reizē sarežģīts ir tauriņziežu zieds!
Augus apputeksnē kukaiņi.
Zieda formula ir Ca₍₅₎Co₃₊₍₂₎A₉₊₁G₁.
Ļoti raksturīga tauriņziežu pazīme ir auglis – pāksts.
Uz saknēm visiem tauriņziežiem ir gumiņi ar gumiņbaktērijām, kas spēj saistīt augiem nepieciešamo slāpekli. Starp tauriņziežiem ir gan dekoratīvi augi, gan arī vērtīgi pārtikas un lopbarības augi.

Zirņi – vieni no sanakajiem kultūraugiem. Latvijas teritorijā zirņus pārtikai un lopbarībai audzē jau kopš 5.gadsimta, tas ir, vairak nekā pusotru tūkstoti gadu. Un kā nu ne – zirņi ir vērtīgs un sātīgs pārtikas augs. Tie satur daudz olbaltumvielu.
Sējas zirņi ir pie mums visbiežāk kultivētie zirņi. Tas vairāk ir šķirņu apvienojums nekā suga. Zirņiem ir labi attīstīta, stipri sazarota mietsakne, uz tās, kā jau visiem tauriņziežiem, simbiozē gumiņbaktērijas. Stumbrs ir kāpelējošs. Lapas – ar garu kātu, pāra plūksnaini saliktas, ar sazarotu vītni galā. Pielapes lielas, parasti lielākas par saliktās lapas lapiņām. Pielapes fotosintēzi nepieciešamo lapu virsmu. Zieda uzbūve īpatnēja, raksturīga tauriņziežiem. Piecas saaugušas kauslapas, piecas vainaglapas (karogs, buras un laiviņa) un desmit putekšņlapas (9 ar kātiņiem saaugušas kopā un 1 atsevišķa, brīva). Vainaglapas atkarībā no šķirnes ir baltas vai sārtas. Ziedi var būt pa vienam, diviem vai ķekaros par pa pieciem. Auglis ir pāksts.

Pupiņas – augu olbaltumvielu avots. Pupiņas ir viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai, biežāk, vijīgu stublāju. Lapas ir trīsstaraini saliktas. Ziedi mēdz būt balti, dzilteni, purpursārti, violeti, pēc formas un uzvūbas līdzīgi zirņu ziediem. Sakranās un raibās pupiņas ar vijīgo stumbru audzē kā dekoratīvus augus. Pupiņas ir plaši lietoti, vērtīgi, olbaltumvielām bagāti pārtikas augi, ko dārzkopji sauc par pākšaugiem. Pazīstamākās sugas ir parastā jeb dārza pupiņa un ugunssarkanā jeb dekoratīvā pupiņa.

Āboliņi ir ļoti dažādi. Latvija ir zināmas 20 āboliņu sugas, pasaulē – ap 300. Katrai no sugām ir savas īpatnības un atšķirīga lietošanas vērtība, tomēr visiem āboliņiem ir tauriņziežiem raksturīgā zieda uzbūve un trīsstaraini saliktas lapas.
Sarkanais pļavasāboliņš ir viens no skaistākajiem un vērtīgākajiem pļavas augiem. Stumbri ir stāvi un zaraini. Vasaras vidū, kad ziedkopu apaļās galviņas cieši piekļaujas cita citai un lauks atgādina violeti sarkanu mīkstu paklāju, tā vien gribas tajā iebrist, plūkt, smaržot un priecāties – priecāties par skaistumu un briestošo sēklu. Pēc nopļaušanas sarkanais āboliņš ātri ataug, un veidojas labas ganības brūnaļām.
Bastarda āboliņš ir ar pacilu stumbru, galviņas pēc lieluma un formas līdzīgas baltajam āboliņam, tikai sārtas. Arī bastarda āboliņš ir vērtīgs lopbarības augs.
Balto āboliņu sauc arī par ložņu āboliņu, jo tam ir ložņājošs stumbrs, kas var iesakņoties aizvien jauna vietā. Uz gara kāta no stumbra paceļas trīsstarainas saliktas lapas. Augumā baltais āboliņš ir mazāks par savu radinieku sarkano āboliņu. Arī ziedkopu galviņas ir mazākas un baltas, ka jau var spriest pēc nosaukuma. Toties kopumā rasoti zaļais āboliņa paklājs ir maigāks un romantiskāks par biezo sarkano āboliņu. Balto āboliņu ir iecienījušas bites, un tas ir lieliska ganību kultūra.

Puķzirnīši pieder pie dedstiņām. Puķzirnīši ir pazīstami katram. Tie sajūsmina ar savu eleganci, skaistajām krāsām un jauko smaržu. Tomēr ne visi zina, ka iecienītais kultūraugs ir tie paši savvaļas tauriņziežu dzimtas augi dedestiņas, kurus cilvēki uzlabojuši un izveidojuši šķirnes. Ir vairākas dedestiņu sugas: pļavas dedestiņas u.c. Ziedi tām ir dažādās krāsās – violeti, dzelteni. Tie sakopti skrajos ķekaros. Zieda uzbūve tada pati kā citiem tauriņziežiem. Auglis – pāksts. Stublājs kā dedestiņām, tā puķzirnīšiem ir stāvs, pacils vai kāpelējošs, lapas – plūksnaini saliktas, dažas ar vītni.

Pļavas dedstiņas aug pļavās, krūmājos, ceļmalās, grāvmalās. Zied jūnijā, jūlijā, ziedi ir dzelteni. Raksturīgs vāji attīstīts kāpelējošs stumbrs. Lapām pie kāta pamata ir divas pielapes, lapas sakārtotas pamīšus. Pati lapa ir pāra plūksnaini salikta, sastāv no divām lapiņām, lapas galotne ir pārveidojusies par sazarotām vītnēm. Pļavas dedstiņas ir vērtīgs lopbarības augs. Lieto arī ārstniecībai.
Pavasara dedstiņas sastopamas diezgan bieži ēnainos lapkoku mežos un upju krastmalu krīmājos. Stumbrs ir stāvs, un ziedi zilganvioleti vai purpursārti. Ar šīm pazīmēm tās atšķiras no pļavas dedstiņām.

Vanagnadziņi grezno pļavu un garšo lopiem. Vanagnadziņi ir sastopami pļavās, krūmājos, laukos.
Ragainais vanagnadziņš ir izplatītākā vanagnadziņu suga. Stumbrs ir guļošs, lapas staraini saliktas. Zieds – īpatnēji veidots. Katogs ar plati noapaļotu atliektu daļu strauji pāriet ķīļveida nadziņā, buras 1cm garas, laiviņa izliekusies – knābjvieda, tikpat gara kā buras. Pēc šīm pazīmēm vanagnadziņus var pazīt un atšķirt starp citiem tauriņziežiem. Tautas gudrība stāsta: ja govis ir ēdušas ragainos vanagnadziņus, tad pienam ir patīkama garša un sviests ir dzeltenā krāsā.
Tauriņziežu dzimtas augiem ir liela nozīme tautsaimniecībā. Tauriņziežu sēklas – pupas, zirņi – satur daudz olbaltumvielas, sojas pupiņas – arī eļļu. Tos izmanto pārtikai. Lopbarībai audzē āboliņu, lēcas, pupas, zirņus, lucernu. Tauriņziežu dzimtas augi uzlabo augsnes struktūru un bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem, jo simbiozē ar gumiņbaktērijām, kas saista slāpekli. Tauriņzieži ir labi nektāraugi, piemēram, amoliņi, esparsete. Daudzus no tiem – amoliņu, blaktenes – izmanto ārstniecībai.
Kā krāšņumaugus audzē ne tikai puķzirnīšus, bet arī karaganas, zelta lietu, gledīčijas, robīnijas, lupīnas.