Kurvjziežu dzimta

Kurvjziežiem ir daudz mazi, kurvītī sakopoti ziedi.
Kurvjziežu dzimta ir viena no izplatītākajām ziedaugu dzimtām. Tajā aprakstīts vairāk nekā 22 000 sugu.
Tie galvenokārt lakstaugi, tropos arī koki, krūmi un liānas. Kurvjzieži aug gandrīz visos kontinentos un visatšķirīgākajos dabas apstākļos. Arī mēs tos varam skatīt – agri pavasarī tās ir māllēpes, pienenes, kas sevī uzsūkušas visu saules zeltainumu, graciozās pīpenes ap Jāņu laiku, tad ateres, kuplās dālijas, krizantēmas un pēdējais atspulgs no vasaras – miķelītes.
Tāpat kā citām dzimtām, arī kurvjziežiem noslēpums ir ziedos, to sakārtojumā – ziedkopās, ko sauc par kurvīti. Mazāk uzmanīgs vērotājs varbūt par nepamanīs, ka pienenei, pīpenei vai asterei ir ziedkopa, k ta izskatās pēc viena liela zieda. Ziedkopu apņem vīkals, t.i., stumbra augšlapu (vīkallapu) vainags. Katrs atsevišķais ziediņš atgādina nelielu stobriņu, piltuvīti vai mēlīti. No tā arī cēlusies to nosaukumi – stobrziedi, piltuvziedi vai mēlziedi. Kauslapas ir pārveidojušās par kausmatiņiem vai plēksnītēm. Vainaglapas lielākoties ir saaugušas. Stobrziedu veido 5 stobriņā saaugušas vanaglapas. Mēlzieds sastāv no ļoti īsa stobriņa, kas pāriet 5 saaugušās vainaglapās, kas ir 5 zobiņi. Katram no minētajiem ziediem ir 5 putekšņlapas. Piltuvziediem vainags ir ar 5 zobieņiem un ar piltuvveida papalašinājumu stobriņa augšdaļā. Ziedi – bezdzimuma, jo tiem nav ne putekšņlapu, ne auglenīcas. Zieda formulu var uzrakstīt tikai katram ziedu veidam atsevišķi.
Daļai augu kurvītī sakopti tikai mēlziedi, piemēram, cigoriņiem. Tos sauc par mēlziedainiem augiem. Citiem augiem kurvītis veidots tikai no stobrziediem vai galvenokārt no tiem, piemēram, pīpenēm, usnēm (gar kurvīša ārējo malu var būt arī piltuvziedi). Tie ir stobrziedaini augi.
Daudzi kurvjziežu augi ir plaši pazīstami kultūraugi: krāšņumaugi, ārtsniecības augi un pārtikas augi.