Čemurziežu dzimta.

Čemurziežiem ziedi ir sakārtoti čemuros un stublājs – ar tukšu vidu. Čemurzieži ir augi, kurus var pazīt pēc ziedu sakopojuma lielākās vai mazākās ziedkopās – saliktos vai vienkāršos čemuros.
Pie mums čemurzieži ir daudzgadīgi, dažkārt arī viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi. Pasaulē ir pazīstami arī čemurziešu dzimtas puskrūmi un krūmi. Diezgan raksturīga dzimtas pazīme ir dobi stublāji.
Atcerēsimies kaut vai gurķi skābēšanu, kad, sagriežot ziedošu diļļu stublājus, var redzēt, ka to vidus ir tukšs. Tādus stublājus sauc par dobiem.
Lapas parasti izvietotas pamīšus, augšējās ir sēdošas, apakšējās – ar kātu. Lapas plātne reti ir vesela, lielākoties tā ir šķelta vai dalīta.
Ziedi ir neuzkrītošās krāsās: balti, iedzelteni vai sārti. Tie ir nelieli, divdzimumu, ar 5 saagušām kauslapām un 5 brīvām vainaglapām. Arī putekšņlapas ir piecas, augļlapas – divas. Ziedi sakopoti vienkāršos vai saliktos čemuros.
Zieda formula Ca_(5-0)Co₅A₅G₂. Augļi ir sausi sēkleņu skaldaugļi.