Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca

  1. Sēklaugi augstāko augu nodalījums, kura augiem dzimumvairošanās procesā no sēklaizmetņa veidojas sēkla. Sēklaugiem ir saknes, stumbrs, lapas un vairošanās jeb reproduktīvie orgāni. S. ir kailsēkļi un segsēkļi.
  2. Kailsēkļi skuju augi, sēklaugu apakšnodalījuma, kura augiem sēklaizmetņi atrodas brīvi uz sēklzvīņām. Kailsēkļiem veidojas čiekuri (parastai priedei, parastai eglei) vai čiekurogas (paeglim, parastai īvei). Pie k. pieder tikai kokaugi.
  3. Segsēkļi ziedaugi, sēklaugu apakšnodalījums, kura augiem sēklaizmetņi atrodas zieda sēklotnē. Sēklas veidojas auglī.
  4. Sakne augstāko augu veģetatīvs pazemes orgāns, kam piemīt spēja visu dzīves laiku turpināt augšanu ar galotni, pozitīvs ģeotropisms, radiālā simetrija, saknei nav posmu un lapu.
  5. Sakņu veidi 1) galvenā sakne – izaug no sēklas dīgļsaknes; 2) sānu saknes – izaug no galvenās saknes; 3) piesaknes – izaug no stumbra vai lapas.
  6. Stumbrs augstāko augu veģetatīvs orgāns, kam piemīt neierobežota augšanas spēja garumā, negatīvs ģeotropisms, radiālā simetrija.
  7. Pumpurs vasas aizmetnis, kurā ir augšanas konuss. Galotnes pumpuram augot, stumbrs aug garumā, bet tā sānzari veidojas no sānu jeb žākļu pumpuriem. Lapu pumpuros atrodas stumbra aizmetnis, augšanas konuss un lapu aizmetņi. Ziedu pumpuros ir zieda vai ziedkopas aizmetņi.
  8. Adventīvie jeb papildu pumpuri (latīņu val. adventicus – jaunpienācējs, svešs) var veidotie no jebkura auga orgāna, ja slimību ierosinātāju vai citu faktoru ietekmē rodas veidotājaudi. A.p. veido adventīvās vasas pēc koku vai krūmu nozāģēšanas.
  9. Snaudošie pumpuri - pumpuri, kas atrodas neaktīvā stāvoklī, tie plaukst tikai tad, ja galotnes pumpuri vai citi augstāk novietotie pumpuri iet bojā. Adventīvie pumpuri pēc to izveidošanās var pāriet snaudošā stāvoklī, kokiem pieaugot resnumā, tie var radīt izaugumus.
  10. Vasas pārveidnes jeb metamorfozes augu daļu dažādi pārveidojumi, kas saistīti ar rezerves barības vielu uzkrāšanos un veģetatīvo vairošanos.
  11. Vasas pazemes pārveidnes 1) saknenis, rizoms – no saknes atšķiras ar horizontālo novietojumu augsnē. S. ir posmots, mezglu vietās attīstās zvīņas (reducētās lapas), piem., maijpuķītei, vārpatai;
    2) bumbulis – paresnināta galotne, kurā uzkrājas rezerves barības vielas, piem., topinambūram, kartupelim;
    3) sīpols – pārveidne, kam raksturīgas sausas un sulīgas zvīņlapas, pumpuri un piesaknes, piem., tulpei, ķiplokam;
    4) bumbuļsīpols – sīpolam līdzīga pārveidne, kuras pamatne atgādina bumbuli, piem., gladiolai, krokusam.
  12. Vasas virszemes pārveidnes 1) stīgas – garvasas ar gariem, tieviem posmiem, mezglu vietās veidojas virszemes vasas un piesaknes, piem., maura retējam, zemenēm;
    2) ērkšķi – īsvasu pārveidnes, kas attīstās no lapas žākles pumpuriem, piem., vilkābelei;
    3) filokladiji – pārveidojušās vasas, kuras pēc ārējā izskata atgādina un veic to funkcijas, piem., adatenēm;
    4) sukulentu stumbri – reducējoties lapām, stumbrs veic to funkcijas un uzkrāj ūdeni, arī rezerves barības vielas;
    5) zieds – vasas virszemes pārveidne ar sarukušu stumbru – ziedgultni. Zieds nodrošina segsēkļu vairošanās funkcijas. Skat. arī Zieds.
  13. Lapa augstāko augu veģetatīvs orgāns, kurš, izmantojot Saules enerģiju, veic fotosintēzi, gāzu apmaiņu un transpirāciju. L. ir divpusēji simetriska, tās augšana ir ierobežota.
  14. Zieds segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, vasas pārveidne.
    Zieda daļas: 1) ginecejs – augļlapu kopa, tām saaugot veidojas auglenīca, kuras paplašinātajā daļā – sēklotnē – attīstās sēklaizmetņi; sēklotnei mēdz būt viens vai vairāki irbuļi, irbuļa galu sauc par drīksnu;
    2) androcejs – putekšņlapu kopa ar putekšņiem, kuros attīstās sēklaugiem raksturīgas vīrišķās gametas – spermiji;
    3) apziednis – kauslapu un vainaglapu kopa, a. var būt vienkāršs (kauss vai vainags) vai divkāršs (kauss un vainags);
    4) ziedgultne – zieda ass pamatne, uz kura atrodas visas zieda daļas;
    5) ziedkāts – saista ziedu ar ziedkopu vai stumbru.
  15. Ziedkopa zarota visas augšējā daļa, uz kuras aug vairāki ziedi.
  16. Auglis ziedaugu orgāns, kas attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās, tajā atrodas sēklas. A. kalpo sēklu saglabāšanai un izplatīšanai.
  17. Sēkla sēklaugu vairošanas un izplatīšanās orgāns. S. attīstās no sēklaizmetņa, segsēkļiem tā ietverta auglī, bet kailsēkļiem atrodas uz sēklzvīņas. Ziedaugu s. sastāv no dīgļa jeb embrija (dīgļsakne, dīgļstumbrs, dīgļpumpurs un dīgļlapas), sēklapvalka jeb sēklas segas un barības audiem.
  18. Viendīgļlapji segsēklu apakšnodalījuma klase. V. sēklā ir dīgļlapa, tiem ir bārkšsakņu sistēma, trīslocekļu zieda daļas. Viendīgļlapjus apputeksnē galvenokārt vējš (anemofīlija), to ziediem ir plūksnaina drīksna un liels ziedputekšņu skaits (vienā rudzu vārpā var būt līdz 4 milj.). Lapas ir ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Vadu kūlīši stumbrā izvietoti izklaidus. V. galvenokārt ir lakstaugi.
  19. Divdīgļlapji segsēkļu apakšnodalījuma klase. D. sēklā ir divas dīgļlapas, tiem raksturīga mietsakņu sistēma. 4 vai 5 locekļu zieda daļas. Tos apputeksnē galvenokārt kukaiņi (entomofīlija). Vairumam d. lapu dzīslojums ir plūksnains vai starains. Vadu kūlīši stumbrā ir novietoti gradzenveidā. D. ir koki, krūmi un lakstaugi.
  20. Ārstniecības augi - augi, ko izmanto cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšana un profilaksē. Ā. a. lietošanas pamatojas uz t. s. aktīvo vielu sastāvu augos. Šīs vielas fizioloģiski iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku organismu vai uz infekcijas ierosinātāju.
  21. Indīgie augi - augi, kuri lielā daudzumā satur iedarbības vielas (alkaloīdus, strihnīnu u. c.) un ir toksiski. Robežu starp ārstnieciskiem augiem un i. a. novilkt nevar, jo vielu iedarbība atkarīga no devas lieluma, ārējas vides faktoriem un fizioloģiskā stāvokļa.