Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca
- Sēklaugi augstāko augu nodalījums, kura augiem dzimumvairošanās procesā no
sēklaizmetņa veidojas sēkla. Sēklaugiem ir saknes, stumbrs, lapas un vairošanās
jeb reproduktīvie orgāni. S. ir kailsēkļi un segsēkļi.
- Kailsēkļi skuju augi, sēklaugu apakšnodalījuma, kura augiem sēklaizmetņi
atrodas brīvi uz sēklzvīņām. Kailsēkļiem veidojas čiekuri (parastai priedei,
parastai eglei) vai čiekurogas (paeglim, parastai īvei). Pie k. pieder tikai
kokaugi.
- Segsēkļi ziedaugi, sēklaugu apakšnodalījums, kura augiem sēklaizmetņi atrodas
zieda sēklotnē. Sēklas veidojas auglī.
- Sakne augstāko augu veģetatīvs pazemes orgāns, kam piemīt spēja visu dzīves
laiku turpināt augšanu ar galotni, pozitīvs ģeotropisms, radiālā simetrija,
saknei nav posmu un lapu.
- Sakņu veidi 1) galvenā sakne izaug no sēklas dīgļsaknes; 2) sānu saknes
izaug no galvenās saknes; 3) piesaknes izaug no stumbra vai lapas.
- Stumbrs augstāko augu veģetatīvs orgāns, kam piemīt neierobežota augšanas
spēja garumā, negatīvs ģeotropisms, radiālā simetrija.
- Pumpurs vasas aizmetnis, kurā ir augšanas konuss. Galotnes pumpuram augot,
stumbrs aug garumā, bet tā sānzari veidojas no sānu jeb žākļu pumpuriem. Lapu
pumpuros atrodas stumbra aizmetnis, augšanas konuss un lapu aizmetņi. Ziedu
pumpuros ir zieda vai ziedkopas aizmetņi.
- Adventīvie jeb papildu pumpuri (latīņu val. adventicus jaunpienācējs,
svešs) var veidotie no jebkura auga orgāna, ja slimību ierosinātāju vai citu
faktoru ietekmē rodas veidotājaudi. A.p. veido adventīvās vasas pēc koku vai
krūmu nozāģēšanas.
- Snaudošie pumpuri - pumpuri, kas atrodas neaktīvā stāvoklī, tie plaukst tikai
tad, ja galotnes pumpuri vai citi augstāk novietotie pumpuri iet bojā.
Adventīvie pumpuri pēc to izveidošanās var pāriet snaudošā stāvoklī, kokiem
pieaugot resnumā, tie var radīt izaugumus.
- Vasas pārveidnes jeb metamorfozes augu daļu dažādi pārveidojumi, kas
saistīti ar rezerves barības vielu uzkrāšanos un veģetatīvo vairošanos.
- Vasas pazemes pārveidnes 1) saknenis, rizoms no saknes atšķiras ar
horizontālo novietojumu augsnē. S. ir posmots, mezglu vietās attīstās zvīņas
(reducētās lapas), piem., maijpuķītei, vārpatai;
2) bumbulis paresnināta galotne, kurā uzkrājas rezerves barības vielas, piem.,
topinambūram, kartupelim;
3) sīpols pārveidne, kam raksturīgas sausas un sulīgas zvīņlapas, pumpuri un
piesaknes, piem., tulpei, ķiplokam;
4) bumbuļsīpols sīpolam līdzīga pārveidne, kuras pamatne atgādina bumbuli,
piem., gladiolai, krokusam.
- Vasas virszemes pārveidnes 1) stīgas garvasas ar gariem, tieviem posmiem,
mezglu vietās veidojas virszemes vasas un piesaknes, piem., maura retējam,
zemenēm;
2) ērkšķi īsvasu pārveidnes, kas attīstās no lapas žākles pumpuriem, piem.,
vilkābelei;
3) filokladiji pārveidojušās vasas, kuras pēc ārējā izskata atgādina un veic
to funkcijas, piem., adatenēm;
4) sukulentu stumbri reducējoties lapām, stumbrs veic to funkcijas un uzkrāj
ūdeni, arī rezerves barības vielas;
5) zieds vasas virszemes pārveidne ar sarukušu stumbru ziedgultni. Zieds
nodrošina segsēkļu vairošanās funkcijas. Skat. arī Zieds.
- Lapa augstāko augu veģetatīvs orgāns, kurš, izmantojot Saules enerģiju, veic
fotosintēzi, gāzu apmaiņu un transpirāciju. L. ir divpusēji simetriska, tās
augšana ir ierobežota.
- Zieds segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, vasas pārveidne.
Zieda daļas: 1) ginecejs augļlapu kopa, tām saaugot veidojas auglenīca, kuras
paplašinātajā daļā sēklotnē attīstās sēklaizmetņi; sēklotnei mēdz būt viens
vai vairāki irbuļi, irbuļa galu sauc par drīksnu;
2) androcejs putekšņlapu kopa ar putekšņiem, kuros attīstās sēklaugiem
raksturīgas vīrišķās gametas spermiji;
3) apziednis kauslapu un vainaglapu kopa, a. var būt vienkāršs (kauss vai
vainags) vai divkāršs (kauss un vainags);
4) ziedgultne zieda ass pamatne, uz kura atrodas visas zieda daļas;
5) ziedkāts saista ziedu ar ziedkopu vai stumbru.
- Ziedkopa zarota visas augšējā daļa, uz kuras aug vairāki ziedi.
- Auglis ziedaugu orgāns, kas attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās, tajā
atrodas sēklas. A. kalpo sēklu saglabāšanai un izplatīšanai.
- Sēkla sēklaugu vairošanas un izplatīšanās orgāns. S. attīstās no
sēklaizmetņa, segsēkļiem tā ietverta auglī, bet kailsēkļiem atrodas uz
sēklzvīņas. Ziedaugu s. sastāv no dīgļa jeb embrija (dīgļsakne, dīgļstumbrs,
dīgļpumpurs un dīgļlapas), sēklapvalka jeb sēklas segas un barības audiem.
- Viendīgļlapji segsēklu apakšnodalījuma klase. V. sēklā ir dīgļlapa, tiem ir
bārkšsakņu sistēma, trīslocekļu zieda daļas. Viendīgļlapjus apputeksnē
galvenokārt vējš (anemofīlija), to ziediem ir plūksnaina drīksna un liels
ziedputekšņu skaits (vienā rudzu vārpā var būt līdz 4 milj.). Lapas ir ar
paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Vadu kūlīši stumbrā izvietoti izklaidus. V.
galvenokārt ir lakstaugi.
- Divdīgļlapji segsēkļu apakšnodalījuma klase. D. sēklā ir divas dīgļlapas,
tiem raksturīga mietsakņu sistēma. 4 vai 5 locekļu zieda daļas. Tos apputeksnē
galvenokārt kukaiņi (entomofīlija). Vairumam d. lapu dzīslojums ir plūksnains
vai starains. Vadu kūlīši stumbrā ir novietoti gradzenveidā. D. ir koki, krūmi
un lakstaugi.
- Ārstniecības augi - augi, ko izmanto cilvēku un dzīvnieku slimību ārstēšana un
profilaksē. Ā. a. lietošanas pamatojas uz t. s. aktīvo vielu sastāvu augos. Šīs
vielas fizioloģiski iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku organismu vai uz
infekcijas ierosinātāju.
- Indīgie augi - augi, kuri lielā daudzumā satur iedarbības vielas (alkaloīdus,
strihnīnu u. c.) un ir toksiski. Robežu starp ārstnieciskiem augiem un i. a.
novilkt nevar, jo vielu iedarbība atkarīga no devas lieluma, ārējas vides
faktoriem un fizioloģiskā stāvokļa.