Līdz šim Latvijā ir maz dzirdēts par epifītisko sūnu pētījumiem. Ir veikti tikai nedaudzi epifītisko sūnu novērojumi, taču tie ir veikti paralēli ar zemsedzes sūnu pētījumiem. Epifīti ir augi, kas par dzīves vietu ir izvēlējušies dzīvu koku, tādēļ tie aug uz šī koka stumbra, zariem vai lapām. Epifīti var būt gan augstākie gan zemākie augi. Turpmāk ielūkosimies tieši sūnu pasaulē uzzinot to izplatības un augšanas ierobežojošos faktorus. Latvijā epifītiskās sūnas visvairāk ir pārstāvētas lapu koku mežos gan nogāzēs upju ielejās, gan auglīgos un mitros mežos, kur šīs sūnas ir pārstāvētas lielākā skaitā. Tomēr visiecienītākie tieši epifītiskajām sūnām mērenajā joslā ir meži, kur kā koki dominē platlapji. Epifītiskajām sūnām ir nepieciešami specifiski augšanas apstākļi (gaismas intensitāte, debespuse uz koka, koka suga, tā diametrs krūšu augstumā, koka vecums).
   Latvijā līdz šim dažas epifītisko sūnu sugas ir izmantotas kā indikatori, nosakot mežaudzes atslēgas biotopus. Tādas epifītisko sūnu sugas, kā tievā gludlape Homalia trichomanoides, īssetas nekera, Neckera pennata, parastā sprogaine Ulota crispa dakšveida mecgērija Metzgeria furcata,  liecina par to, ka mežā nav būtisku traucējumu un, ka tas ir mazskarts. Turklāt starp epifītiskajām sūnu sugām ir arī tādas, kam veidojams mikroliegums: doblapu leženeja Lejeunea cavifolia. Epifītiskās sūnas ir jutīgas pret biotopa maiņām. Līdz ar šādām pārvērtībām mainās ne vien pats biotops, bet arī mikroklimats, kas ir svarīgs epifītu augšanai. Parasti mežu, kur aug ne tikai lakstaugi, bet arī sūnas, ietekmē cilvēka saimnieciskā darbība. Mūsdienās, neskatoties uz masveidīgo mežaudžu samazināšanos, cilvēks vēl aizvien turpina iznīcināt mežu. Tiek cirsti koki, līdz ar to, it kā attīstot mežrūpniecību. Latvijai būtu jāseko citu valstu, kā Somijas, Zviedrijas piemēram. Šīs valstis cenšas vēl atlikušās meža teritorijas saudzēt. Tomēr vietās, kur atļauta mežu ciršana, tiek tā izcirsts, lai pēc iespējas vairāk saglabātu bioloģisko daudzveidību. Epifītisko sūnu izdzīvotības un izplatīšanās pētījumi ir viens no veidiem kā sekmēt mežu ilgtspējīgo attīstību. Pētot epifītiskās sūnas tiek noskaidroti apstākļi kādi jānodrošina mežaudzē pēc cirtes. Tiek ieteiktas tieši izlases cirtes, lai pēc iespējas vairāk saudzētu dabas vērtības.