Plēvspārņi ir sīki līdz lieli (0,2 – 35 mm) kukaiņi ar slaidu ķermeni. Krāsojums bieži spilgts, kurā dominē dzeltenā un melnā, arī zila vai zaļa krāsa. Var būt izteikts struktūrkrāsojums. Imago ir divi pāri caurspīdīgu spārnu. Priekšspārni lielāki par pakaļspārniem. Labi attīstītas ejkājas. Mutes orgāni grauzējtipa, bet dažām dzimtām tie ir pielāgoti sūkšanai vai laizīšanai. Imago ir plēsīgi vai barojas ar nektāru, ziedputekšņiem un citu barību. Kāpuri parazitē posmkājos vai ir fitofāgi (Priedītis 1996).

Plēvspārņu apputeksnētie ziedi parasti ir spilgti dzelteni vai zili, apslēptu nektāru un putekšņiem, smaržojoši. Šiem ziediem uz vainaglapām var būt līnijas, kas parasti saredzamas tikai ultravioletajā gaismā un norāda apputeksnētājiem, kur meklēt nektāru (Gullan, Cranston 1994, Schowalter 2000).

Šajā kārtā ir daudz antofīlu dzimtu un sugu. Apoidea virsdzimtā ir dzimtas, kurās ir īpaši nozīmīgi apputeksnētāji. Pieaugušās mātītes vāc nektāru un putekšņus kāpuru barībai. Apputeksnētāji ir Colletidae, Halictidae, Andrenidae, Megachilidae, Anthoporidae, Xylocopidae dzimtās. Ļoti nozīmīgi apputeksnētāji ir Apidae dzimtā, kur ietilpst bites un kamenes. Minēts, ka arī Ichneumonidae, Chalcidoidea (Agoidea dzimtā), Vespoidea virsdzimtās un skudru dzimtā Formicidae sastopamas apputeksnējošas sugas (Gullan, Cranston 1994), lai gan citi autori norāda, ka skudru kā apputeksnētāju loma ir neliela (Schowalter 2000).

Divspārņu Diptera kārta
Sīki līdz vidēji lieli kukaiņi ar vienu spārnu pāri. Mutes orgāni parasti laizītājtipa. Kāpuriem nav kāju un nereti nav izveidota galvas kapsula. Kūniņa ir brīva vai atrodas pēdējās stadijas kāpura nomainītajos sacietējušos segaudos – pupārijā.

Imago pārtiek no nektāra, augu sulas vai citas līdzīgas barības. Kāpuri parasti higrofili, bieži mitinās ūdenī, augos vai mitros organisko vielu sadalīšanās produktos (Priedītis 1996).

Divspārņu apmeklētie ziedi mēdz būt mazāk krāšņi, kā citu kukaiņu apputeksnētie, baltas vai zilas krāsas, ar “lamatām”, kur tie uzkavējas, kamēr notiek apputeksnēšanās. Ziedi var būt ar stipru smaržu, biežāk pūstošas gaļas, un atklāti - ar viegli pieejamu nektāru un putekšņiem (Gullan, Cranston 1994).

Pie dzimtām, kuru imago apmeklē ziedus, pieder Bombyliidae, Muscidae, ziedmušu Syrphidae un Calliphoridae dzimtas mušas (Hill 1994). Ziedmušas tiek minētas, kā nozīmīgi apputeksnētāji, Calliphoridae dzimtas mušas, kā nozīmīgi apputeksnētāji uz augiem ar atklātiem ziediem.

Vaboļu Coleoptera kārta
Vaboles ir dažāda lieluma, stipri hitinizēti kukaiņi ar dažādu krāsojumu. Priekšspārni ir cieti, sklerotizēti, veidoti kā segspārni un parasti nosedz otro un trešo krūšu segmentu, reizēm visu vēderu. Zem segspārniem salocīti plēvaini pakaļspārni, kas noder lidošanai. Labi attīstītas fasetacis. Mutes orgāni grauzējtipa. Vaboļu kāpuri morfoloģiski atšķiras no pieaugušajiem kukaiņiem. Tie ir mazāk hitinizēti ar trim pāriem kāju (Priedītis 1996).

Daudzu sugu imago barojas ar nektāru un ziedputekšņiem. Vaboles biežāk apmeklē regulāra kausa vai šķīvja formas, baltas vai blāvas krāsas ziedus, ar stipru smaržu (Gullan, Cranston 1994). Antofīlas vaboles satopamas Buprestidae, Cerambycidae, Cleridae, Demestidae, Lycidae, Mordellidae, Scarabeidae dzimtās, vairāk to ir Melyridae, Cantharidae, Crysomelidae, Nitidulidae, Curculionidae dzimtās (Gullan, Cranston 1994, Hill 1994).

Tauriņu Lepidoptera kārta
Sīki līdz lieli kukaiņi. Tauriņu ķermenis klāts ar matiņiem, spārni ar zvīņām. Ir divi pāri spārnu. Priekšspārni parasti lielāki par pakaļspārniem. Tauriņiem parasti ir spilgts, izteikts struktūrkrāsojums. Imago ir sūcējtipa mutes orgāni. Kāpuru ķermenis cilindrisks, mutes orgāni grauzējtipa. Parasti labi attīstīti trīs pāri krūškāju un pieci pāri vēderkāju. Kāpuri parasti fitofāgi, retumis plēsīgi. Tauriņi un kāpuri sastopami dažādās vietās (Priedītis 1996).

Tauriņu apputeksnētajiem augiem ir ziedi ar stobrveida apziedni, tāpēc nektārs atrodas dziļi un nav pieejams citiem apputeksnētājiem. Naktstauriņu apputeksnētie ir gaišas krāsas, smaržojoši ziedi, kas atveras krēslā vai naktī, dienas tauriņu – sarkanas, dzeltenas vai zilas krāsas ziedi, kas atveras dienā (Gullan, Cranston 1994).

Tauriņu mutes orgāns ir galvenais faktors augu izvēlē. Tauriņu mutes orgānu īpatnības (piem., garums) ir galvenais faktors, kas nosaka attiecīgās sugas apputeksnējamo augu izvēli. Putekšņi no viena zieda uz otru tiek pārnesti nejauši. Gandrīz visas zināmās dzimtas ir antofīlas, tāpēc tās var uzskatīt par vienlīdz nozīmīgām augu apputeksnēšanā (Hill 1994).

Tripšu Thysanoptera kārta
 
Sīki, 2 – 3 mm gari kukaiņi ar slaidu ķermeni. Mutes orgāni dūrējsūcējtipa. Labi attīstītas fasetacis. Ir divi pāri šauru, garu spārnu, kuru malās gari matiņi vai bārkstis. Dažām sugām spārni var būt reducēti. Kājas ir labi attīstītas, ar vienposma vai divposmainu pēdu (Priedītis 1996).

Uz ziediem atrasti gan imago, gan kāpuri. Tiem varētu būt zināma nozīme pākšaugu apputeksnēšanā. Minēta viena dzimta, kur ir antofīlas sugas – Thripidae. Ģintij Frankliniela varētu būt nozīme dažu augu sugu apputeksnēšanā (Hill 1994, Priedītis 1996).

Izmantotā literatūra
Gullan P.J., Cranston P.S. 1994. The insects an outline of entomology. Chapmen & Hall, 491 pp.
Hill D.S. 1994. Agricultural entomology. Timber press, 635 pp.
Priedītis A. 1996. Kultūraugu kaitēkļi. Rīga: Zvaigzne ABC, 293 lpp.
Schowalter T.D. 2000. Insect ecology. An ecosystem approach. Academic press, 483 pp.

Noderīgas interneta adreses

http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/

Ja jūsu interese neaprobežojas tikai ar apputeksnētājiem, tad iesaku aiziet uz šo adresi. Te var izlasīt aprakstu par katru kukaiņu kārtu, un arī par biežāk sastopamajām attiecīgās kārtas dzimtām. Tāpat ir pieejamas bildes ar dažiem kārtas pārstāvjiem. Lapa ir latviešu valodā.

http://www.liis.lv/kukaini/labslik.htm

Šeit Jūs atradīsiet informāciju par kukaiņu nozīmi cilvēku dzīvē. Tajā ir ievietoti nelieli apraksti par kaitīgajām kukaiņu dzimtām un sugām (starp kurām ir arī vairāku apputeksnētāju kāpuri). Informāciju atradīsiet arī par bitēm un kamenēm, kā par labajiem šīs klases pārstāvjiem.

http://www.albany.edu/natweb/pollid.html

http://www.bio.bris.ac.uk/research/community/pollination.html

http://www.wildaboutgardening.org/en/attracting/section1/

 Atpakaļ uz sākumu