bildes

	1.attēls. http://www.aicv.org/en-gb/public/overview/frameset.html	Sākšu ar tēlainu un skaistu faktu: ja sidru gatavo pēc senajām tradīcijām, tad tas savu pilnīgāko gatavības stadiju sasniedz ābeļu ziedēšanas laikā..... tad iepriekšējā rudenī ievākto ābolu sula ir izgājusi visus raudzēšanas un nogatavināšanas procesus... savdabīga saskaņa starp norisēm ābeļu dārzā un sidra brūvētavā.
	2.attēls 'Brooxwood Foxwhelp' http://ourworld.compuserve.com /homepages/andrew_lea/frameset.htm	Sidra gatavošanai vislabākie esot āboli, kuru sula satur 15% m/m cukura, 0,4% malonskābi un 0,2% tannīnus. Klasisks piemērs ir Anglijā izmantotā šķirne 'Cox'. Francijā un Spānijā pārsvarā izmanto speciāli sidra gatavošanai kultivētas šķirnes. Šīm speciāli kultivētajām šķirnēm piemīt arī īpaša šķiedraina augļa mīkstuma struktūra, kas atvieglo sulas iegūšanu. Tomēr visplašāk, īpaši lielajās, modernizētajās ražotnēs izmanto vairāku ābolu šķirņu sulu maisījumu, piemēram, saldos 'Sweet Alford' - cukura satura paaugstināšanai, 'Dabinett' -tannīniem, 'Stoke Red', 'Brooxwood Foxwhelp' - skābumam. Jāpiezīmē, ka masveida ražotnēs sidru gatavo vienkārši no ābolu sulas koncentrāta, pievienojot tai attiecīgās sastāvdaļas pēc vajadzības, bet šī lappuse nav paredzēta šāda tipa sidra ražošanas aplūkošanai.
	3.attēls Ar roku darbināma ierīce ābolu sulas iegūšanai http://www.vaugrat.demon.co.uk/ Gaymer/cyder.htm	Ābolus samaļ un no iegūtās masas izspiež sulu, kura tālāk tiks raudzēta.
	4.attēls Saccharomyces bayanus	Tradicionāli sidra rūgšanā izdala divus etapus: spirta rūgšanu (darbojas Saccharomyces sp. raugi, piem. S. bayanus, S. cerevisiae vai S. uvarum ) un malo-laktisko fermentāciju (darbojas tādas baktērijas kā Lactobacillus sp. un Leuconostoc sp.). Pirmās rūgšanas nozīme, domājams, ir katram skaidra; malo-laktiskās fermentācijas laikā notiek pienskābes veidošanās no malonskābes, kas padara sidra skābās garšas nianses maigākas, kā arī veidojas citi savienojumi ļoti nelielos daudzumos, bet ar lielu nozīmi dzēriena smaržas un garšas buķetes pilnveidošanā.
	5.attēls http://www.aicv.org/en-gb/public/overview/frameset.html	Interesants ir fakts, ka jau pašos ābolos dzīvo līdz 45 000 rauga šūnu gramā. Tie gan pārsvarā ir Kloeckera sp. un Candida sp. raugi, kuriem ir maza nozīme sidra raudzēšanā, jo, kaut arī šie raugi veic spirta fermentāciju, tie aiziet bojā, tiklīdz etanola saturs vidē pārsniedz pāris procentus. Tālākai raudzēšanai vienalga vajadzīgi Saccharomyces raugi. Protams, lielākajā daļā mūsdienu ražotņu raugi tiek vienkārši nopirkti un pievienoti sulai, bet raudzētavās "ar stāžu" iemājo vietējā mikroflora (Saccharomyces)- uz sulas presēm, sienām, griestiem..... Šo raugu izcelsmes vieta ir, protams, sidrs, un tie saglabājas no gada uz gadu un diktē ražotnei specifiskās sidra garšas un smaržas īpatnības. "Mājas raugu" efekts var būt gan pozitīvs, gan arī negatīvs, t.i., piedot dzērienam gan labas, gan nevēlamas aromāta nianses.
	6.attēls http://www.aicv.org/en-gb/public/overview/frameset.html	Pirmās vēsturiskās liecības par sidra gatavošanu nāk no Vidusjūras baseina valstīm m.ē. 1.gs. Ap astoņsimto gadu dzēriens kļuva plaši pazīstams Normandjā un Britānijā, un pirmo reizi rakstos pieminēts 1205. gadā Britānijā.
	7.attēls http://www.aicv.org/en-gb/public/overview/frameset.html	Sešdesmitajos gados ar Beļģijas, Francijas, Nīderlandes un Vācijas Augļu vīna ražotāju asociāciju iniciatīvu tika izveidota Eiropas Savienības sidra un augļu vīna ražotāju asociācija - L’Association des Industries des Cidres et Vins de fruits de l’U.E. (A.I.C.V.) -. Attēlā redzami patreizējo dalībvalstu karogi.
		8.attēls. Sidra patēriņa dinamika Eiropā un ASV http://www.history-of-cider.com/html/origins.html
sidrs.pdf		Austrāliešu veikts pētījums par sidra ražošanu: gan no tautsaimniecības viedokļa, gan tehnoloģiskā viedokļa, gan kultūrvēsturiskā viedokļa. Pētījums gan veikts ar domu veidot sidra industriju līdzīgi, kā tas ir Anglijā un Francijā - attīstīt mazo lauku "sidra ražotņu tūrismu", sakarā ar ābolu realizācijas problēmām Austrālijā, tomēr, neskatoties uz to, publikācija satur objektīvu vispāraptverošu informāciju... varbūt arī Latvija varētu kaut ko no tās pamācīties!