Bakteriālā vaginoze
(Vaginosis bacterialis)
Bakteriālā vaginoze ir polimikrobiskas izcelsmes klīnisks sindroms, kam rakstūrīgas maksts sekrēta pārmaiņas un novirzes starp laktobakteriālo floru un anaerobiskiem mikroorganismiem.
Etioloģija.
Slimību izraisa nūjiņas Gardnerella vaginalis un Mobiluncus species kopā ar citiem anaerobiskiem un daļēji anaerobiskiem mikroorganismiem. Gardnerella vaginalis ir sīkas kokveida nūjiņas, Mobiluncus species ir dažāda lieluma un biezuma puslokā ieliektas nūji;nas. Abiem izraisītājiem piemīt svarīga īpatnība- tie kopā ar pastāvošo mikrofoloru koncentrējas uz epitēlijšūnu virsmas, veidojot t.s. atslēgšūnas. Tās ir šūnas, pēc kuru klātbūtnes natīvos un krāsotos preparātos konstatē bakteriālo vaginozi. (BV). BV gadījumā notiek pārmaiņas maksts ekosistēmā: normāla Lactobacillus morfotipa mikroflora tiek aizstāta ar anaerobiskiem mikroorganismiem. Mainās attiecība starp aerobiskiem un anaerobiskiem mikroorganismiem par labu anaerobiskiem, normālas maksts sekrēta pH no 4,5 paaugstinās. Simtiem reižu palielinās mikroorganismu daudzums uz 1 g audu. Ar vīriešu urīnceļu gļotādā sastopama minētā mikroflora. Tā kā BV gadījumā iekaisumreakcija ir vāja, BV mikroflora vīriešu un siviešu urīndzimmceļu gļotādā pacientiem var neradīt diskomfortu.
Vaginālās ekosistēmas salīdzinājums.
|
Nr. |
Norma |
Bakteriālā vaginoze |
|
1. |
Dominē Lactobacillus, pienskābi producējoši organismi |
Ir daži hidrogēnperoksīdu producējoši Lactobacillus |
|
2. |
Parasti mazāk nekā 102 mikroorganismu uz 1 g audu |
109 mikroorganismu uz 1g audu |
|
3. |
Anaerobisko mikroorganismu attiecība pret aerobiskiem 2-5: 1 |
Anaerobisko mikroorganismu attiecība pret aerobiskiem 100-1000 :1 |
|
4. |
Gardnerella vaginalis klātbūtne 5-60% |
Gardnerella vaginalis 95% |
|
5. |
Mobiluncus klātbūtne 0-5% |
Mobiluncus klātbūtne 50-70% |
|
6. |
Micoplasma hominis klātbūtne 15-30% seksuāli aktīvu sieviešu |
Micopalsma hominis klātbūtne 60-75% seksuāli aktīvu sieviešu. |
Patoģenēze.
Gardnerella vaginalis saistās pie epitēlijšūnām, veidojot tipiskas atslēgšūnas (clue cells). Makstī izzūd Dēderleina nūjiņas, pH paaugstinās virs 4,5 un rodas pārmaiņas maksts sekretā.
Klīniskā aina.
50% gadījumu sievietēm ar bakteriāli vaginozi sūdzību nav, kaut arī laboratoriski diagnoze tiek apstirpināta. Klīniski spilgtos gadījumos slimnieces sūdzās par nepatīkamām sajutām, reizēm niezi, urinācijas traucējumiem un izdalījumiem. Iekaisums ir akūts, un tas var būt uretrā (urethiritis), maksts ģļotādā (colpitis), dzemdes kaklā (cervicitis) un dzemdes kakla kanālā (enodcervicitis). Raksturīgi pelēcīgi, bālgani, smirdīgi izdalījumi, kas pēc kontakta ar sārmu rada raksturīgo zivju smaku. Vīriešiem Gardnerella vaginalis iekaisumu parasti neizraisa, bet reizēm var būt uretrīts.
Diagnostika
Baketrioskopiskā metode
Natīvais preparāts
Krāsotaos preparāts ar metilēnzilo.
Mikroskopē ar gaismas mikroskopu.
Bakterioloģiskā metode.
Materiālu iegūst no maksts, urīnizvadkanāla, dzemdes kakla.
Diferenciāldiagnostika.
Jādiferencē no citām uroģenitālām infekcijām, izmantojot laboratoriskās diagnostikas metodes.