Atgremotāji no citiem zālēdājdzīvniekiem atšķiras ar īpatnēju gremošanas trakta uzbūvi - tiem ir daudzdaļīgs kuņģis un gremošanas pirmais solis ir barības fermentatīvā apstrāde.

govs rumens.gif (41552 bytes)

Gremošanas process atgremotāju kuņģī

Atgremotāju kuņģa uzbūves īpatnības

Atgremotājiem ir daudzkameru kuņģis, kas sastāv no četriem nodalījumiem: spurekļa (rumen), acekņa (reticulum), grāmatnieka (omasus) un glumenieka (abomasus).

Pirmos trīs nodalījumus (spurekli, acekni un grāmatnieku), kuru gļotādā nav dziedzeru, sauc par priekškuņģiem, bet pēdējo nodalījumu – glumenieku, kurā izdalās kuņģa sula, sauc par īsto kuņģi jeb dziedzerkuņģi. Spureklis un aceknis veido nelielu priekštelpu (atrimu ventriculi), kurā atveras barības vads. No barības vada ieejas vietas pa acekņa sienu līdz pat grāmatniekam un tālāk pa grāmatnieka sienu stiepjas barības vada rieva (sulcus esophageus). Tā malas ir norobežotas ar gļotādas uzbieznējumiem (valnīšiem), kuru pamatos atrodas gludas garenvirziena muskuļšķiedras. Jauniem dzīvniekiem šie gļotādas uzbieznējumi rīšanas momentā reflektoriki sakļaujas, izveidojot it kā cauruli, pa kuru barība nokļūst tieši glumeniekā. Priekškuņģim augot un attīstotie, barības vada rieva atpaliek augšanā, un tās gļotādas uzbieznējumi nevar vairs sakļauties. Pieaugušiem dzīvniekiem daļa uzņemtā šķidruma tomēr var nonākt pa barības vada rievu tieši glumeniekā.

Pieaugušiem atgremotājiem vislielākais kuņģa nodalījums ir spureklis, tā tilpums – 80...200 l. Glumenieks var uzņemt tikai 1/10 no tā tilpuma, ko uzņem spureklis.

Atgremotāju priekškuņģos ļoti intensīvi notiek barības pārstrāde mehānisko, ķīmisko un bioloģisko faktoru ietekmē.

Priekškuņģu muskulatūrai ir spēcīgas kontrakcijas, barība tur tiek saberzta un sasmalcināta. Spureklī un aklajā zarnā (caecum) ir lielas baktēriju, vienšūņu un sēņu populācijas. Mikroflora palīdz sadalīt barības šķiedru komponentus - baktēriju izdalītie fermenti barību pārstrādā ķīmiski. Bakteriālās sagremošanas procesiem priekškuņģos ir ārkārtīgi liela nozīme, jo atgremotāju organisms savām enerģētiskajām un plastiskajām vajadzībām spēj izmantot barības bakteriālās sadalīšanās produktus. Bez tam, noārdoties celulozei, no kuras veidoti augu šūnu apvalki un kura gremošanas traktā sadalās tikai baktēriju izdalītā fermenta celulāzes ietekmē, augu šūnām piekļūst gremošanas sulas.

Barības bakteriālās sagremošanas procesi atgremotājiem ir pārsvarā pār citiem barības gremošanas veidiem, tādēļ stipri no tiem stipri atkarīga barības izmantošana. Atgremotāju priekškuņģos sašķeļas arī lielākā sagremojamās celulozes daļa (70 – 85%). Ja pieaugušam atgremotājam iznīcina priekškuņģu mikrofloru, piemēram, priekškuņģos ievadot penicilīnu, dzīvnieks saslimst un var pat nobeigties.

Priekškuņģos lielā daudzumā veidojas gaistošas taukskābes (mazas molekulmasas), kā arī dažādas gāzes (ogļskābā gāze, metāns, slāpeklis, sērūdeņradis, amonjaks, ūdeņradis, u.c.), jo barība tiek noārdīta bakteriāli. No katriem 100 g sagremojamās celulozes priekškuņģos rodas 10 l ogļskābās gāzes un 3,5 l metāna. Gāzes, kas veidojas priekškuņģos, daļēji tiek atraugātas, daļēji uzsūcas asinīs. Metāns un ogļskābā gāze, kas asinīs uzsūcas lielā daudzumā, no organisma izdalās caur plaušām.

Mainot barību, mainās arī priekškuņģu mikroflora. Tāpēc liela nozīme ir pakāpeniskai barības maiņai, lai priekškuņģu mikroflora varētu piemēroties barības raksturam.

No priekškuņģiem vislielākā nozīme barības pārstrādē ir spureklim, kurā barība uzturas vidēji 70 – 90 stundas. Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī. Aceknī sakrājas pietiekami pārstrādāta un pusšķidra barība, kas caur grāmatnieku ieplūst īstajā kuņģī. Grāmatnieks zināmā mērā darbojas kā caurlaidēja kamera, aizturot rupjās barības daļiņas un saberžot tās starp savām lapām. Grāmatniekā ļoti intensīvi norisinās ūdens un gaistošo taukskābju uzsūkšanās.

Atgremotāji barību pavirši sakošļā un ātri norij. Barība nonāk spurekļa priekštelpā un no turienes spureklī. Pēc noteikta laika (parasti pēc 30 – 60 min) dzīvnieks barību atrij, atkārtoti sakošļā un papildus saslapina ar siekalām. Barības atgremošana ilgst 40 – 60 minūtes. Atgremošanai beidzoties, dzīvnieks pēc 15 – 20 minūtēm no jauna uzņem barību. Pieaugušiem atgremotājiem diennaktī ir 6 – 8 atgremošanas periodi.

diagramma.gif (2808 bytes)

Barības atgremošana ir bioloģiska piemērošanās, kas atgremotājiem izveidojusies evolūcijas procesā: sargājoties no plēsīgajiem zvēriem, dzīvnieks steigā uzņem daudz barības un pēc tam drošā vietā to rūpīgi sakošļā.

Uz sākumu »