Visu atgremotāju gremošanas traktā dzīvo biljoniem mikroorganismu, kas palīdz sagremot uzņemto barību.

Barības bakteriālās sagremošanas procesi atgremotājiem ir pārsvarā pār citiem barības gremošanas veidiem, tādēļ no tiem stipri atkarīga barības izmantošana.

Priekškuņģos barību ķīmiski pārstrādā baktēriju izdalītie fermenti. Barības bakteriālās sagremošanas procesiem priekškuņģos ir ārkārtīgi liela nozīme, jo atgremotāju organisms savām enerģētiskajām un plastiskajām vajadzībām spēj izmantot arī baktēriju  izdalītos galaproduktus. Piemēram, celulozi, no kuras veidoti augu šūnapvalki, ir grūti noārdīt. Dzīvniekiem, kas barībā izmanto augus, ir grūti pašiem sagremot uzņemto barību. Ir mikroorganismi, kas dzīvo augēdāju dzīvnieku kuņģī, un tie var viegli sašķelt celulozi. Ar baktērijas palīdzību dzīvnieks tiek pie sagremojamas un izmantojamas barības.

 

bakterija.gif (25032 bytes)
Šie ir daži no mikrobu tipiem, kas dzīvo atgremotāju spureklī. Būtne, kas izskatās līdzīga kurkulim, ir sēnītes spora. Mazie, nūjveidīgie ir baktērijas.

Attēla palielinājums ir 40 mikroni.

celulozes skeleja.gif (22052 bytes)
Attēlā redzamas celulozes šķēlējas baktērijas. Palielinājums 11 mikroni.

metana producetaja.gif (22555 bytes)
Attēlā redzama metanosarcīna, kas pieder pie arhebaktērijām. Šī baktērija mīt anaerobos apstākļos - purvos, atgremotāju kuņģos, cilvēka zarnās un kanalizācijas ūdeņos. Šis mikroorganisms producē metānu. Citi mikrobi, kas arī dzīvo anaerobos apstākļos, izdala acetātus, ūdeņradi un ogļskābo gāzi. Metanosarcīna apēd šos bioproduktus, lai iegūtu enerģiju, bet pati izdala metāna gāzi. Palielinājums - 7 mikroni.

metanam.jpg (38883 bytes)
Dažādi mikroorganismi atgremotāja spureklī. Kreisajā augšējā stūrī redzama metanosarcīna.