Lai saprastu muskuļa funkciju, punkti, kuros muskuļi piesaistās pie kauliem. Muskulim strādājot, tā viens gals un kaula punkts (kauls), ar ko tas ir saistīts, nemaina stāvokli. To sauc par nostiprināto jeb fiksēto punktu (punktum fixum). Pretējais muskuļa gals ir saistīts ar citu kaulu, kas maina savu stāvokli. Muskuļa piestiprināšanās vietu uz šī kaula sauc par kustīgo jeb mobilo punktu (punktum mobile). Aprakstot muskuļus, nekustīgā punkta vietu sauc par muskuļa sākumu (origo), bet kustīgo punktu par piestiprināšanos (insertio). Ja abi punkti ir vienādi kustīgi, tad muskuļa sākumu pieņem pēc izvēles.
Muskuļi un kauli ir vienota sviru sistēma. Kauli, muskuļu ietekmē izdarot kustības locītavās, darbojas pēc sviru mehānisma. Par sviru mehānikā sauc cietu ķermeni ar atbalsta punktu, ap kuru šis ķermenis var griezties pielikto spēku darbības ietekmē. Izšķir pirmā veida sviru, kam atbalsta punkts vidū starp spēku pielikšanas punktiem un pēdējie katrā pusē atbalstam, un otrā veida sviru, kur spēka pielikšanas punkti atrodas abi vienā pusē atbalsta punktam, kas ir vienā no sviras galiem. Attālumus starp spēku pielikšanas punktiem un sviras atbalstu sauc par sviras pleciem. Vienkāršākajā gadījumā, kad spēki paralēli, var teikt, ka sviras līdzsvaram nepieciešams, lai spēku un plecu reizinājumi būtu vienādi. Sviras kā vienkāršākās mašīnas lieto smagumu pārvietošanai. Vienā sviras punktā atrodas pretestība (slodze), bet otrā tiek pielikts spēks šīs pretestības pārvarēšanai (slodzes pārvietošanai); tam atbilstoši izteiksmes vienkāršības dēļ vienu plecu sauc par pretestības plecu, bet otru – par spēka pielikšanas plecu.
No augstāk minētajiem sviras līdzsvara noteikumiem varam secināt, ka, jo garāks spēka pielikšanas plecs salīdzinot ar pretestības plecu, jo mazāk, izdarot ar sviru kustības, jāpatērē spēks slodzes pārvarēšanai, un otrādi. Pirmā veida sviru diezgan bieži pielieto tādās vietās, kur jānotur līdzsvars, tāpēc to sauc par “līdzsvara sviru”. Otra veida svira ir tā sauktā “ātruma svira”. Spēka pielikšanas punkts šajā svirā atrodas starp pretestību vienā galā un atbalstu - otrā galā; tādejādi spēka pielikšanas plecs ir īsāks par pretestības plecu, tāpēc pretestības pārvarēšanai jāpielieto lielāks spēks, bet šim sviras veidam ir ātruma, inerces ieguvums, kas kompensē spēka lielumu, no tā arī cēlies nosaukums. Šis sviras veids organismā ir visizplatītākais. Kā piemērs tam var derēt jebkura ekstremitāte. 11(N. K. Lisenkovs 1946.)
(1) zināšanas par muskuļa tiešo atrašanās vietu un piestiprināšanās vietu, (2) tā distanci no atbalsta punkta, (3) kā arī sviras garumu un (4) pozīciju. Organismā ir daudz kustību veidi, daudzām no tām nepieciešams liels spēks, bet citās ir jāveic ievērojami garas distances. Šī iemesla dēļ ir dažāda tipa muskuļi, gari – lielu kustību veikšanai, īsi, bet ar lielu šķērsgriezuma laukumu, ekstremāla spēka radīšanai mazām distancēm. Mācība par organisma kustībām ir kinezioloģija.