Muskuļu hipertrofija.
Pamatā muskuļu lielums cilvēkam tiek noteikts ar iedzimtību, un ar testosterona sekrēcijas daudzumu, kas vīriešiem izveido lielāku muskuļu masu, kā sievietēm. Muskuļi var hipertrofēties par 30 – 60%. Muskuļu diametrs atlētiem ir lielāks nekā cilvēkiem, kuri fizisku darbu nestrādā. Šīs atšķirības ir saistītas galvenokārt ar muskuļu hipertrofiju, bet ir ticams, ka notiek arī muskuļu šķiedru hiperplāzija [Antonio 1993]. Atsevišķās muskuļu šķiedras kļūst resnākas, tās hipertrofējas, proti, to diametrs palielinās. Ilgstošs muskuļu darbs, biežas kontrakcijas ar nelielu pretestību palielina izturību, nevis muskuļu spēku. Mazāk palielinās arī muskulatūras masa. Izšķir divus hipertrofijas veidus.
Muskuļu miofibrillārā hipertrofija
Muskuļu miofibrillārā hipertrofija izveidojas spēka treniņu rezultātā – maz, atkārtojumi, lieli svari. Palielinās muskuļu šķiedrās esošo sarauties spējīgo, proti, kontraktilo miofibrillu diametrs un skaits. Samazinās muskuļu šķiedras sarkoplazmas olbaltumvielu daudzums, miofibrillas novietojas ciešāk viena pie otras, palielinās to blīvums. Rodas vairāk kontraktilo olbaltumvielu – miozīna un aktīna, tādēļ kļūst lielāks muskuļu spēks.
Muskuļu sarkoplazmatiskā hipertrofija
Muskuļu sarkoplazmatiskā hipertrofija izveidojas izturības treniņu rezultātā – mazi svari, bet ilgstoša dinamiska vai statiska slodze. Muskuļu diametrs pieaug mazāk kā miofibrillārās hipertrofijas gadījumā. Muskuļu diametra palielināšanās saistīta ar sarkoplazmas pieaugumu. Lielākas kļūst muskuļu enerģētiskās rezerves, tajos ir vairāk glikogēna, mioglobīna un citu šūnas plazmā ietilpstošo vielu. Muskuļu apjomu palielina arī no jauna izveidotie kapilāri. Tas viss paaugstina muskuļa spēju ilgstoši strādāt, tātad izturību. 9(Brēmenis E. 1991)