Izokinētiskā testa parametri

Maksimālais spēka moments (Torque)

     Visbiežāk lietotā mērvienība ir maksimālais torque, izsaka Nm (ņūtonmetros). Tas ir viens, augstākais spēka momenta punkts, kas rodas ekstremitātei, veicot pilnu kustību amplitūdu.

Totālais un maksimālais darbs

     Muskuļu darbs ir labāk definēts un izmērīts, mehāniskās enerģijas veidā, kas ir ārējais spēks, dalīts ar noieto distanci, kurā tas tika uzrādīts. Darba pamat mērvienība ir džouls. Darbu aprēķina (darbs = torque * noietais ceļš) Totālais darbs ir visu atkārtojumu darbu summa, bet maksimālais darbs ir augstākais rādītājs atkārtojumu sēriju virknē. 7(Kannus P. 1991.)

Faktori, kas var ietekmēt testa rezultātus.

     Pirms testa veikšanas ir ļoti svarīgi, nodrošināt mērāmai personai pietiekoši ilgu laiku, lai aprastu ar kustību specifiku, kas būs jāietur izdarot mērījumu. Pretējā gadījumā subjekts turpinās adaptāciju mērījuma laikā un nespēs uzrādīt savas patiesās fizikās spējas.

     Liela nozīme ir mērāmās locītavas pareizai mobilizēšanai un pozīcijas uzstādīšanai, lai iegūtu drošus, ticamus rezultātus. 8(Sapega A. A.1990.)

     Ir vēl daudzi faktori, kas ietekmē laba testa panākumus, uzskaitīšu dažus no tiem: dinamometra kalibrācija, speciālu dinamometru aksesuāru pielietošana, lai mazinātu subjekta liekās kustības, diennakts laiks, apkārtesošais troksnis, dažādu pamudinājumu izteikšana un personiskā motivācija.

Datu interpretācija

     Standarta rādījumi tiek izveidoti, lai varētu atšķirt normālus rādītājus no anormāliem. Tas var sagādāt grūtības, jo normatīvie dati iegūti dažādos pētījumos ir vienmēr specifiski konkrētajam dinamometram un tādēļ nav piemērojami citām pārbaudes sistēmām, jo ir atšķirīga protokolēšanas sistēma, datu apstrāde un instrumentu pielietojums. 7(Kannus P., 1992) Tāpat, ja viena testa rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo testu datu bāzi, jāpatur prātā, ka ir ievērojamas variācijas muskuļu uzrādītajās darba spējās, vecuma, dzimuma, ķermeņa svara un sporta aktivitātes ietekmes rezultātā. Var veidoties arī nepareizs priekšstats par to cik testa rezultāts ir labs vai slikts. 8(Sapega A.A 1990) iesaka un vairums autoru tam piekrīt, ka ticamu rezultātu ieguvei ir jāizpildās šādiem priekšnoteikumiem.

     1. Gadījumos, kad testos iesaistītas normālas (bez pataloģijas) personas. Atšķirības starp mērījumiem abām kājām ir <10% normāli, 10-20% nedaudz virs normas, >20% ievērojami stipri virs normas
     2. Ja iepriekš zināms, ka otra ekstremitāte ir vājāka, traumas dēļ, tad 10-20% ir iespējams, ka virs normas, bet >20% noteikti stipri virs normas.
     3. Rehabilitācijas kursu var uzskatīt par pabeigtu, ja traumētās kājas spēks sasniedz 80-90% no veselās kājas līmeņa.
     4. Kvadricepiem ir jābūt par 25-35% spēcīgākiem par hamstringiem.