Levāns ir lineārs (2-6)- -D-fructofuranozil-polisaharīds ar dažām (2-1)- -D-fructofuranozil atzarojuma vietām. Levānu var izmantot dažādu nozaru - pārtikas, farmaceitiskajā un kosmētiskajā ražošanā [Jang et al. 2000]. Galvenais levānsintezējošais ferments ir levānsaharāze ( -2,6-fruktān:D-glikozo-6-fruktozil-transferāze). Levāna sintēze notiek ekstracelulāri.
   Bez Z. mobilis, levāna veidošanās konstatēta virknei baktēriju, kas pārstāv Pseudomonas, Gluconobacter, Streptococcus, Acetobacter , Bacillus, Aerobacter ģintis [Elishashvili 1980; Chambert et al. 1995; Han 1989; Oseguera et al. 1996; Hernandez et al. 1995; Hettwer et al. 1995; Doelle et al. 1993].
Vairums mikroorganismu, kas sintezē levānu ir ar zemu produktivitāti [Roze et al. 1990]. Tas samazina levāna daudzumu, ko būtu iespējams iegūt, attīrīt un izmantot tālāk biomedicīnā, pārtikas rūpniecībā. Taču daudzos pētījumos ir pierādīts, ka levāna sintēze Zymomonas mobilis baktērijās ir salīdzinoši augsta un no tā izriet, ka to izmantošana varētu būt praktiska levāna ražošanai.
   Iegūtais levāna šķīdums no Z. mobilis 113S ir balts, opalescents, viskozs, termostabils (tiek noārdīts pie vairāk kā 70º C pie pH 2.0), saglabā savas pozitīvās īpašības plašā pH diapozonā (pH 4 - pH 11) un pie augsta neorganisko sāļu daudzuma (pat 15 - 30 %) [Linde et al. 1996; Vīna et al. 1998].