> MITOHONDRIJA UZBŪVE

> CILVĒKA mtDNS ORGANIZĀCIJA

> mtDNS ĢENĒTISKĀS ĪPATNĪBAS

> mtDNS TIPĒŠANA

> mtDNS DAUDZVEIDĪBA EIROPĀ

> Palīgmateriāli

Šūnā ir vairāk nekā 1000 mitohondriju, katra mitohondrija matriksā ir apmēram 10000 mitohondriālās DNS (mtDNS) molekulas. Pirmie mitohondriālā genoma pētījumi tika uzsākti 1963. gadā, atklājot DNS saturošu struktūru esamību mitohondrijos. Pirmoreiz mtDNS nosekvenēja Andersons ar līdzstrādniekiem 1981. gadā. mtDNS ir cirkulāra 16 569 bāžu pārus gara slēgta, cirkulāra molekula.

mtDNS īpatnības – mantošanās veids, rekombināciju neesamība, lielais neitrālo mutāciju ātrums – ļauj to izmantot populāciju polimorfisma, izcelsmes, migrāciju pētījumos.

Visā pasaulē ir detektētas četras galvenās mitohondriālās DNS makrohaplogrupas: L, M, N un R, nosakot mtDNS neitrālās mutācijas ar restrikcn Z). Makrohaplogrupas N un R ir raksturīgas Eiropai un daļēji Amerikai. N makrohaplogrupa ietver deviņas haplogrupas (W, X, I, H, HV, V, U, J un T), bet R makrohaplogrupa - trīs (A, B un F haplogrupas). Vislielākā mtDNS dažādība ir sastopama Āfrikā, bet vismazākā tā ir Amerikā, tas liecina par "mitomondriālās Ievas" izcelsmi Āfrikā un tālāku migrāciju uz Āziju, vēlāk uz Eiropu un Ameriku. Visbiežāk sastopamās haplogrupas pasaulē ir: Āfrikā - L2 (43%), Āzijā - G (56%), Eiropā - H (41%) un starp Amerikas pamatiedzīvotājiem - A (68%).

Latvijas mitohondriālā genoma pētījumi ir uzsākti 2001. gadā, un ir noteikti galvenie latviešiem raksturīgie haplotipi un haplogrupas, kā arī to biežums.

ijas fragmentu garuma polimorfisma (RFLP) metodi un nosekvenējot hipervariablo rajonu I (HVSI). Vissenākā makrohaplogrupa ir L, kura ir raksturīga Āfrikai. Āzijas un Amerikas pamatiedzīvotājiem raksturīgā M makrohaplogrupa ietver četras haplogrupas (C, D, G u