|
MITOHONDRIĀLĀ DNS
|
|
mtDNS DAUDZVEIDĪBA EIROPĀ >
|
Tiek uzskatīts, ka mūsdienu cilvēka mtDNS ir mantota no vienas sievietes (mitohondriālās Ievas), kas ir dzīvojusi Āfrikā apmēram pirms 100 000 līdz 200 000 gadiem ( Hagelberg 2003). Pirmoreiz Homo sapiens sapiens ienāca Eiropā pirms 50 000 gadiem. Lielākai daļai eiropiešu mtDNS izcelsmes līnijām (85%) ir izcelšanās agrajā paleolīta (pirms 45 000 gadu) un apmēram 15% neolītā, ienākot ieceļotājiem no Tuvajiem Austrumiem (pirms 9000 gadiem). Visaugstākā mtDNS sekvenču dažādība ir Āfrikas populācijās, tad Āzijā un Eiropā, bet viszemākā mtDNS dažādība ir Amerikā (Wallace 1994). Eiropas populācijas pēc mtDNS ir ļoti līdzīgas viena otrai un daudz neatšķiras. Eiropas populācijas, kas ir visatšķirīgākās no pārējām ir sāmi, sardīnieši, islandieši un baski. Sāmu populācija iekšēji ir ļoti homogēna, Richards et al. 1996. gadā izveidoja sekvenču filoģenētisku tīklu no kontroles reģiona pirmā hipevariablā rajona (HVSI) un RFLP analīzes datiem, identificējot sešus galvenās mtDNS haplogrupas Eiropā. Lietojot augstās izšķiršanas spējas RFLP analīzi, Torroni et al. 1994. gadā no sākuma identificēja četras haplogrupas (H, I, J un K) starp ziemeļamerikāņiem ar Eiropas izcelsmi. Pēc tam Torroni, lietojot to pašu metodi, 1996. gadā identificēja vēl piecus papildus haplogrupas (T, U, V, W un X), kuras kopā ar četrām iepriekšējām haplogrupām ietver visas zināmās mtDNS sekvences. Kopā Eiropā ir sastopamas galvenokārt 10 haplogrupas : H, HV, V, U, I, J,T, W, X un Āzijai tipiskā M haplogrupa. Divas no šīm haplogrupām ir attīstījušās Eiropā U5 un V, tās veido apmēram 10 20 % no pastāvošajām Tuvo Austrumu līnijām ar Eiropas izcelsmi. Vislielāko iespaidu uz mūsdienu mtDNS kopējo fondu ir atstājusi migrācija Vēlā paleolīta laikā. |
|
|
Līga Timša
|
|
