MITOHONDRIĀLĀ DNS

> MITOHONDRIJA UZBŪVE

> CILVĒKA mtDNS ORGANIZĀCIJA

> mtDNS ĢENĒTISKĀS ĪPATNĪBAS

> mtDNS TIPĒŠANA

mtDNS DAUDZVEIDĪBA EIROPĀ >

> Palīgmateriāli

> uz sākumu

 

 

 

 

H HV V U J T I X W

 

Haplogrupa U (definēta ar 12308G) sastāv no K un no vairākām grupām U1 līdz U6. U1, U2, U6 grupas ir reti sastopamas Eiropā, bet biežāk atrodamas Tuvajos Austrumos un Āfrikas ziemeļos (Macaulay et al. 1999). Eiropiešu populācijās haplogrupas K frekvence ir ~ 7%, bet vairākkārt augstāka šī frekvence ir Somijā (Torroni et al. 1996). Tika atklāta U apakšgrupa U5b, kurai raksturīga mutācija A?G 5656 pozīcijā nekodējošā speisera rajonā, un kura ir 30 reizes biežāk sastopama Somijā nekā pārējās Eiropas populācijās (Finnila et al. 1999).

K un visām U subhaplogrupām ir raksturīga 12308G mutācija. Haplogrupai K (16224-16311 HVSI) ir kopēja mutācija kodējošajā rajonā 11467G vismaz ar haplogrupu U5 , bet ne ar U4 (Macaulay et al. 1999). Haplogrupas U noteikšanai RFLP analīzē izmanto 12308 Hinf I saitu. K haplogrupa ir < 25 000 gadus veca un tā veido 7% no eiropiešu mtDNS (Richards et al. 1998).

U1 haplogrupa ( HVSI haplotips: 16189-16249; RFLP saiti: -4990 Alu I, +12308 Hinf I, -13103 Hinf I/ -13104 Mbo I, +14068 Taq I), izplatīta pārsvarā Tuvajos Austrumos un Eiropas iekšienē (no jūras attālos reģionos). U2 haplogrupa (iespējamais HVSI haplotips: 16051-16129; iespējamais RFLP saits: +15907 Rsa I) ir sastopama Tuvajos Austrumos un Eiropā . U3 haplogrupa ir izveidojusies no divām HVSI starpsekvencēm: 00073G-16343-16390, kas ir sastopama visā Eiropā un 16168-16343, kas ir sastopama dienvidaustrumeiropā. U4 ir vairāk nekā 25 000 gadus veca haplogrupa, kurai ir raksturīga 4646G mutācija kodējošajā rajonā (+ 4643 RsaI saits) un daudzveidīgas mutācijas HVSI rajonā (Macaulay et al. 1999). Sekvences ar HVSII 73G-310C haplotipu tika pārbaudītas ar U4 raksturīgo restriktāzi + 4643 Rsa I, un sekvences ar šādu raksturīgo haplotipu pieder pie U4 subhaplogrupas - U4a. Haplogrupa U4a ir sastopama zemā frekvencē somiem, vāciešiem un austriešiem, bet tā ir raksturīga slāviem (2,0%) un poļiem (2,3%) (Malyarchuk et al. 2002). U5 haplogrupa (12308G) ir balstīta uz plaši izplatītām starpsekvencēm, kā arī tranzīciju un reversiju atklāšana nestabilajā 16192 pozīcijā, ir atkarīga no mutācijām 16256T un 16399G (+16398 Hae III) pozīcijās. Somiem, kā arī citām somugru populācijām ir raksturīgs U5 subhaplogrupas 16144C-16189C-16270T haplotips, kas ir sastopams 37% somu (Torroni et al. 1998). U5 haplogrupai savukārt ir vairākas apakšgrupas, kurām visām tāpat kā U5 ir raksturīga mutācija 16270 pozīcijā, piemēram, U5a haplogrupai ir tranzīcijas 16192, 16256 un 16270 pozīcijās, U5a1 - 16256 pozīcijā, U5a1a haplogrupai nav tranzīcijas.16192 pozīcijā, tāpēc tā ir definēta ar 16256-16270 haplotipu. U5b haplogrupa ir definēta ar 16189-16192-16270 haplotipu, haplogrupa U5* - 16192-16311, haplogrupa U5a1* - 16189-16192-16256-16270 (Macaulay et al. 1999, Richards et al. 1998). Haplogrupa U5 ir ļoti sena, U5 saknes sekvence (16270) ir izcēlusies Tuvajos Austrumos, ienākusi Eiropā pirms 50 000 gadiem (Richards et al. 2000). U5 haplogrupa ir plašāk izplatīta tieši somu vidū nekā citās eiropiešu populācijās, bet citas U apakšgrupas U1-U4, kas detektētas citās Eiropas populācijās, savukārt netika atrastas somu populācijā (Finnila et al. 2000). U5 ir vienīgais senais klasteris, kas ir specifisks tieši Eiropai (Richards et al. 1998).

Līga Timša

uz augšu


Referātu saraksts